Vērtspapīru tirgus nepieciešamība
Svarīgi!
Finanšu tirgu veido komercbanku, apdrošināšanas un vērtspapīru sektors.
 
Banku sektors nodrošina naudas apriti, apdrošināšanas sektors samazina un sadala risku.
 
Vērtspapīru tirgus ļauj:
  • uzņēmumiem (vērtspapīru emitentiem) piesaistīt finanšu līdzekļus. Uzņēmums emitējot akcijas, iegūst papildus ienākumus no akciju pārdošanas;
  • vērtspapīru īpašnieks var pārdot savu īpašumu vai piepirkt klāt;
  • uzzināt savu īpašuma vērtību - fondu biržā tiek kotētas akcijas - tiek noteikta to vērtība.
 
Rīgas Fondu birža
 
300px-Riga_stock_exchange.jpg
 
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Rīgas Fondu birža no jauna tika dibināta 1993. gada decembrī. Taču tikai 1995. gada 25. jūlijā ar franču finanšu speciālistu palīdzību Rīgas Fondu biržā notika pirmā vērtspapīru tirdzniecība. 
 
Šobrīd Rīgas Fondu birža atrodas citā ēkā, Vaļņu ielā 1.
 
birza.png
 
Latvijas vērtspapīru tirgus uzbūve un dalībnieki
 
Vērtspapīru emisiju veic emitenti.
 
Par emitentu var būt:
  • akciju sabiedrība, kas var emitēt akcijas, obligācijas;
  • valsts, kas var emitēt parādzīmes un obligācijas;
  • pašvaldības, kas var emitēt parādzīmes un obligācijas;
  • bankas, kas var emitēt noguldījumu sertifikātus;
  • investīciju un pensiju fondi, kas var emitēt fondu daļas.
Svarīgi!
Vērtspapīrus emitēt (laist apgrozībā) drīkst tikai ar FKTK jeb Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju.
Tirdzniecība notiek Rīgas Fondu biržā. Vērtspapīru tirdzniecība notiek tikai ar banku vai brokeru sabiedrības starpniecību.
Brokeris ir licencēta juridiska persona, kas ir tiesīga veikt darījumus savā vārdā klienta uzdevumā.
Vērtspapīri tiek tirgoti tikai dematerializētā formā.
 
"Dematerializētā formā izlaists vērtspapīrs (dematerialized security) - finanšu dokuments, uz kura īpašuma tiesības ir reģistrētas elektroniskā vērtspapīru kontā."
 
Dematerializētās formas priekšrocības:
  • Lēts un viegli emitējams;
  • Nav nepieciešama aizsardzības sistēma, lai nevarētu viltot.
Svarīgi!
Darījumu reģistrācija tiek veikta Latvijas Centrālajā depozitārijā.
"Latvijas Centrālais depozitārijs ir kapitālsabiedrība, kas iegrāmato un uzskaita Latvijas Republikā apgrozībā izlaistos finanšu instrumentus, kā arī nodrošina finanšu instrumentu un naudas norēķinus finanšu instrumentu darījumos regulētajā tirgū un finanšu instrumentu norēķinus starp finanšu instrumentu turētājiem."
 
Pēc darījuma reģistrācijas Latvijas Centrālajā depozitārijā pircējs un pārdevējs saņem paziņojumu.
 
Svarīgi!
Darījumu apmaksu veic Latvijas Bankā.
Tirgus uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija. FKTK atļauj vērtspapīru emisiju, nodrošina atklātu informāciju par emitentu, uzrauga tirgus dalībniekus, izsniedz licenci darbībai vērtspapīru tirgū.
 
Tirdzniecība Rīgas Fondu biržā
 
"Lai nopirktu akcijas:
  1. Jādodas uz komercbanku vai brokeru sabiedrību, kura ir Rīgas Fondu biržas dalībniece, un jādod pirkšanas vai pārdošanas uzdevums brokerim.
    Uzdevumā jānorāda, kādus vērtspapīrus gribat pirkt, to cena (pērkot - maksimālā, pārdodot - minimālā; vai arī norādot "tirgus cenu", kas nozīmē - par jebkādu cenu), laiks, kurā pārdot. Brokeris pārbaudīs, vai pārdevējam ir vērtspapīri, bet pircējam ir nauda.
  2. Brokeris iesniedz fondu biržā klienta uzdevumu. Tas jāveic, pirms sākas tirgus sesija.
  3. Tirdzniecības dienā (tirgus sesijā) Rīgas Fondu birža apkopo visus uzdevumus un nosaka tirgus cenu.
  4. Kad uzdevums ir izpildīts, Rīgas Fondu birža un Latvijas Centrālais depozitārijs nosūta brokerim apstiprinājumu.
  5. Brokeris nosūta klientam paziņojumu par uzdevuma izpildīšanu, un pircējs kļūst par vērtspapīru īpašnieku.
  6. Rīgas Fondu birža darījumu rezultātus nosūta uz Latvijas Centrālo depozitāriju.
  7. Latvijas Centrālais depozitārijs divas dienas pēc tirgus sesijas (T+2) pārbauda vērtspapīru nodrošinājumu un aptur norēķinu, ja konstatē, ka vērtspapīru nodrošinājums ir nepietiekams.
  8. Norēķināšanās ar akcijām notiks trešajā dienā pēc pirkuma (T+3), pēc tam, kad Latvijas Centrālais depozitārijs nosūtīs Latvijas Bankai naudas pārskaitījuma uzdevumu. Pirkums tiek apmaksāts.
  9. Latvijas Centrālais depozitārijs pārskaita vērtspapīrus uz pircēja kontu (T+3) dienā.
  10. Latvijas Centrālais depozitārijs nosūta vērtspapīru kontu izrakstus pircējam un pārdevējam."
 
Kā var nopelnīt fondu biržā, kāpēc pērk akcijas
 
Ienākuma veidi, kādus var gūt vērtspapīru īpašnieks:
  • kapitāla pieaugums;
  • dividendes;
  • procentu maksājumi (pieprasījuma vērtspapīriem)
 
Fondu biržā parasti izmanto divas taktikas:
  • "Vērša" jeb "buļļa" taktika;
  • "Lāča" taktika.
"Vērša" ("buļļa") taktika ir tirgus dalībnieku stratēģija, kas cenšas nopelnīt uz cenu paaugstināšanos - pirkt akcijas lētāk un pārdot dārgāk, kad akciju kurss kāps.
"Lāča" taktika ir tirgus dalībnieku stratēģija nopelnīt uz vērtspapīru cenu pazemināšanos - dārgāk pārdot akcijas, lai pēc tam lētāk tās atpirktu.
"Akciju pirkšana un pārdošana vērtspapīru tirgū sauc par spekulācijām vērtspapīru tirgū."
 
Cits veids, kā var pelnīt ar akcijām, ir pirkt tādu uzņēmumu akcijas, kuram ir liela peļņa, tādā veidā saņemot augstas dividendes.
"Dividendes ir akciju sabiedrības tīrās peļņas daļa, kuru saņem akcionāri. Dividendes apmēru nolemj akcionāru sapulcē, kā arī nosaka datumu, kurā dividendes  tiks aprēķinātas un datumu, kad dividendes tiek izmaksātas."
Akcijas bieži tiek iegādātas, lai nostiprinātu ietekmi uzņēmuma pārvaldē vai iegūtu kontrolpaketi (50% + 1 akcija).
 
Fondu tirgus aktivitātes rādītāji
Indeksi
 
"Indekss (index) - vairāku uzņēmumu vērtspapīru cenu matemātisks rezultāts, kas raksturo indeksā ietilpstošo vērtspapīru cenu izmaiņas. Indeksa galvenā īpašība ir vērtspapīru tirgus cenu izmaiņas tendenču atspoguļojums."
 
"Pasaulē fondu tirgū tiek izmantoti vairāki indeksi, lai raksturotu tirgus efektivitāti. Ievērojamākais ir Dova-Džonsa indekss, kuru nosaka pēc 30 vadošo ASV rūpniecības uzņēmumu, 20 transporta uzņēmumu un 15 pakalpojuma sfēras uzņēmumu akciju kursa izmaiņām." 
 
Sākot ar 2004. gada 27. septembri, Rīgas Fondu biržā tiek izmantots indekss RIGSE, iepriekš tika izmantoti indeksi RICI un DJ RSE.
 
2005. gada 3. oktobrī OMX grupā ietilpstošās Kopenhāgenas, Stokholmas, Helsinku, Rīgas, Tallinas un Viļņas fondu biržas pārgāja uz vienveidīgiem indeksu nosaukumiem. Visi nosaukumi tiek veidoti pēc viena parauga: burtu salikums OMX, biržas apzīmējuma un konkrētā indeksa apzīmējums, piemēram: RIGSE indekss jaunais nosaukums ir OMXR (Rīgā), TALSE - OMXT (Tallinā), VILSE - OMXV (Viļņā)
 
 
Kapitalizācija
 
Fondu tirgus kapitalizāciju aprēķina, summējot visu kotēto uzņēmumu akciju tirgus vērtību (akcijas cena * akciju skaits).