Patērētāju aizsardzības likums aizstāv patērētāju intereses.

Patērētāju tiesības likuma mērķis ir nodrošināt patērētājam iespēju īstenot un aizsargāt savas likumīgās tiesības, slēdzot līgumu ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju.
 
Strīda risināšanas ar pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju kārtība saskaņā ar1999. gada 18. marta likuma "Patērētāju tiesību aizsardzības likuma" 26.1 pantu: strīdu risināšana

protection.jpg
 
Patērētāju aizsardzības likums paredz, ka pirms preces iegādes, patērētājam jānodrošina iespēja novērtēt preces derīgumu, kvalitāti, saņemt pilnīgu un patiesu informāciju par preci, par norēķināšanās veidu, līguma izpildi un atbildību, ja likums tiks pārkāpts.
Patērētāju tiesības ir pārkāptas, ja:
  • iegādājoties preci, nav ievērota patērētāja izvēles brīvība un viņa izteiktā griba;
  • nav ievērots līgumslēdzēju pušu vienlīdzības princips un līguma noteikumi ir netaisnīgi;
  • nav nodrošināta iespēja saņemt pilnīgu informāciju par preci vai pakalpojumu;
  • patērētājam pārdota nekvalitatīva vai nedroša prece;
  • nav pareizi noteikta samaksa par pirkumu, preces svars vai mērs vai nav nodrošināta iespēja pārliecināties par to;
  • nav pienācīgi izpildītas līgumsaistības;
  • patērētājam nebija iespējas atteikties no preces;
  • nav izsniegts darījumu apliecinošs dokuments.
  
Pirmā lieta, kas jāievēro, iegādājoties preci vai pakalpojumu, vienmēr saglabā darījumu apliecinošo dokumentu!
 
Ja nu tomēr ir gadījies tā, ka iegādātā prece vai saņemtais pakalpojums ir „līguma noteikumiem neatbilstošs”, normatīvajos aktos ir noteikts process kā rīkoties šādās situācijās. Papildus informāciju vari uzzināt arī PTAC mājaslapā.
Prece – kustama ķermeniska lieta, arī pakalpojuma rezultātā izgatavota, piemēram, mēbeles, apģērbs, kas izgatavots pēc pasūtījuma.
Svarīgi!
Patērētājam ir tiesības iegādāties līguma noteikumiem atbilstošas preces!
Pārdevējs un pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par jebkuru preces iegādes dienā eksistējošu neatbilstību.

Kādām jābūt abilstošām precēm?
Precēm jāpiemīt īpašībām un izpildījumam, kāds parasti piemīt tāda paša veida precēm (pienācīga kvalitāte) un kādu patērētājs var pamatoti sagaidīt. Ņem vērā preces raksturu un paziņojumus par preču īpašībām, kā arī preces cenu

Patērētāju aizsardzības likums precīzi definē, ko nozīmē "nekvalitatīva prece"
  • prece, kas neatbilst normatīviem vai izvirzītajām prasībām;
  • prece nav derīga mērķiem, kādam tiek izmantotas;
  • prece nav derīga mērķiem, kurus pērkot patērētājs paziņojis pārdevējam;
  • prece nav iesaiņota vai iesaiņojums nepasargā preci no bojāšanas;
  • prece, par kuru sniegta maldinoša, nepatiesa, nepilnīga vai neskaidra informācija;
  • prece ir viltota.
Prece nav neatbilstoša/ nekvalitatīva, ja:
  • pirkuma brīdī patērētājs zināja vai nevarēja nezināt par preces neatbilstību, piemēram, tirdzniecības vietā par konkrēto preci sniegta skaidra informācija, ka tai piemīt noteikts defekts. Tev ir tādas pašas tiesības uz preču atbilstību un kvalitāti, kad prece tiek pārdota ar atlaidi
Pakalpojumiem, kuru rezultātā tiek uzlabota vai pārveidota kustama ķermeniska lieta vai tās īpašības, ir jābūt atbilstošiem, to kvalitātei jābūt pienācīgai:
  • pakalpojuma saturs, sniegšanas veids un rezultāts atbilst tam, par ko bijusi vienošanās
  • pakalpojums sniegts ar profesionālu rūpību, ņemot vērā patērētāja intereses
  • pakalpojums atbilst prasībām, kas tiek pamatoti izvirzītas šādiem pakalpojumiem
 
Vārds “garantija” sadzīviskā izpratnē atšķiras no likumā sniegtā šī vārda skaidrojuma un tādēļ bieži vien patērētājs pat nemēģina pilnībā izmantot savas tiesības.
Likumā teikts, ka vienlaicīgi ar preces vai pakalpojuma iegādāšanos jūs iegūstat tiesības divu gadu laikā no pirkuma izdarīšanas dienas pieteikt pārdevējam pretenzijas par neatbilstību līguma noteikumiem. Šīs tiesības jūs iegūstat pat tad, ja pārdevējs jūs par to neinformē, vai norāda, ka jums ir šādas tiesības uz laiku, kas mazāks par diviem gadiem.
Garantija ir ražotāja vai pārdevēja bezmaksas apsolījums atmaksāt patērētājam par preci vai lietu samaksāto naudas summu, apmainīt preci vai lietu pret atbilstošu preci vai lietu, bez atlīdzības novērst preces vai lietas neatbilstību vai veikt citas darbības, ja prece vai lieta neatbilst garantijā vai reklāmā sniegtajam raksturojumam.
Garantija dodama rakstiski, un tajā skaidri norādāmi nosacījumi prasījuma pieteikšanai attiecībā uz garantiju:
  • garantijas termiņš - laikposms, uz kuru attiecināta garantija,
  • garantijas devēja nosaukums vai vārds, uzvārds un adrese.
Atceries! Garantija ir papildu saistības, kuras uzņemas tās devējs. Likums patērētājiem paredz tiesības pieteikt pretenziju par nekvalitatīvu preci/pakalpojumu noteiktā laikā pēc preces iegādes/pakalpojuma saņemšanas.
 
Svarīgi arī zināt, ka garantiju nevar pieprasīt – tā ir pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja brīvprātīgs apsolījums, tādēļ vienai un tai pašai precei dažādos veikalos var būt dažādi garantijas nosacījumi.
 
Kā redzams, saskaņā ar garantijas definīciju, par garantiju nebūs uzskatāms neviens apsolījums, kas dod patērētājam mazāk tiesības nekā noteikts likumā. Ļoti izplatīta ir šāda prakse apavu tirdzniecībā - kā milzīga labvēlība tiek pasniegtas garantijas, norādot tikai termiņu, mēneša, divu mēnešu garumā. Tā ir patērētāju maldināšana. Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu šāda prakse ir aizliegta - minētais apsolījums nav garantija, jo saskaņā ar likumu patērētājs prasījumu var pieteikt divu gadu laikā.
 
Jūsu interesēs ir noskaidrot:
  • vai vispār tiek dota garantija;
  • kurš būs garantijas devējs;
  • kāds būs garantijas termiņš un apjoms;
  • kādi būs garantijas nosacījumi.
 
Intelektuālais īpašums un to iedalījums
 
Par intelektuālo īpašumu uzskatāmi prāta radīti izgudrojumi, literāri un mākslinieciski darbi un simboli, kā arī vārdi, attēli un dizains, ko izmanto uzņēmējdarbībā.

Dažādus intelektuālā īpašuma veidus aizsargā dažādi likumi:
  
Autortiesību aizsardzība
  
Autortiesības pieder autoram - darba radītājam, tiklīdz darbs ir radīts.
Autors vai viņa tiesību pārņēmējs savas tiesības uz darbu var apliecināt ar autortiesību aizsardzības zīmi.
 
Šī zīme ietver trīs elementus:
  • burtu "c" aplītī ©;
  • autortiesību subjekta vārdu (nosaukumu);
  • darba pirmpublicējuma gadu.
 
Piemēram: © "Izdevniecība RaKa", 2009
 
Autortiesībām ir personisku un mantisku tiesību raksturs.
Autors par darba izmantošanu slēdz licences līgumu un saņem līgumā paredzēto atlīdzību, ja kāds vēlas izmantot viņa darbu.
Autortiesības uz darbiem ir autoram un viņa mantiniekiem.
Autortiesības ir iespējams mantot ar mantošanas līgumu, testamentu vai likumiskā mantošanas ceļā.
Latvijā autortiesības uz darbu saglabājas 70 gadus pēc autora nāves.
Autori savu tiesību aizsardzību, noslēdzot līgumu, var nodot organizācijām - populārākā organizācija Latvijā ir AKKA/LAA, kas ir multirepertuāra autortiesību organizācija – tā pārstāv muzikālo, dramatisko, literāro, vizuālo un audiovizuālo darbu autoru tiesības. AKKA/LAA pārstāv vairāk nekā četru tūkstošu Latvijas autoru un vairāk nekā četru miljonu ārvalstu autoru mantiskās tiesības.

Izgudrojumi, preču zīmes, dizainparaugi (šo intelektuālo īpašumu dēvē par rūpniecisko) ir jāpiesaka Patentu valdē. Patentu valde izsniedz patenta apstiprinājumu un publicē paziņojumu, tad arī patenta izņēmuma tiesības pilnībā stājas spēkā un beidzas ne vēlāk kā pēc 20 gadiem no patenta pieteikuma datuma.
"Patents ir apliecība, ko izgudrotājam izdevusi valsts par viņam vienīgajam piederošām tiesībām izmantot savu izgudrojumu."
Ja patentu reģistrē, bet neizmanto pietiekoši, tad prasītāji var sniegt tiesā pieteikumu un iegūt tiesības izmantot izgudrojumu. Izgudrojuma autors var atļaut savu izgudrojumu lietot visiem (atklātā licence).
 
Likums aizsargā arī atvasināto darbu - tulkojumu, anotāciju, muzikālo aranžējumu, darba krājumu, datubāžu u.c. - autorus.
 
Autortiesību pārkāpumi
  
Izplatītākie autortiesību pārkāpumi:
  • Plaģiāts - citu autora darbu vai tā daļu uzdošana par savējo, kā arī darbs, kurā veiktas nenozīmīgas satura vai formas izmaiņas.
  • Pirātisms - prettiesiskas darbības ar autoru darbiem, kā piemēram, darbu fiksācija, publicēšana, reproducēšana, izplatīšana. Pirātisms internetā nozīmē interneta izmantošanu nelegālai nelikumīgas programmatūras kopēšanai vai izplatīšanai. Pirātisms izpaužas kā nelicencētu datorprogrammu izmantošana, mūzikas ierakstu nelegāla lejupielāde u.c.
 
Ar autortiesībām nav aizsargāti - likums brīvi atļauj izmantot:
  • normatīvos un administratīvos akti - likumi, tiesu spriedumi;
  • valsts oficiālos simbolus un zīmes - karogus, ģerboņus, himnas;
  • sniegto informāciju par dienas jaunumiem, dažādiem faktiem un notikumiem, kas izskanējuši saziņas līdzekļos - radio, televīzijā, presē, internetā;
  • darbus drīkst izmantot informatīviem mērķiem, lietojot atsauces uz oriģināldarbu;
  • reproducēt publiskotus darbus un darbu citātus zinātniskos, pētnieciskos nolūkos;
  • publicēt, raidīt publiski teiktas politiskas runas, aicinājumus, ziņojumus;
  • fiksēt, publiskot aktuālos notikumus fotogrāfijās, raidorganizācijai - raidīt darbus, kas kļuvuši redzami vai dzirdami aktuālo notikumu gaitā;
  • darbu izmantot izglītības un pētniecības mērķiem, obligāti minēt izmantotā darba nosaukumu, autoru;
  • darbu reproducēt, lai to varētu izmantot redzes vai dzirdes invalīdi;
  • darbu reproducēt tiesvedības mērķiem.