Latvijas darba tirgu ietekmējošie procesi
Darba pieprasījumu un piedāvājumu ietekmē vairāki procesi:
-
Ekonomiskās aktivitātes attīstības līmenis un tautsaimniecības attīstības tendences.
Latvijā straujš darba pieprasījums bija vērojams 2005.-2007. gadam, savukārt straujš darba pieprasījuma samazinājums bija vērojams 1990.-1995. un 2008.-2010. gadam. visvairāk nodarbināto bija pakalpojumu sfērā, jo Latvijā ir vērojams lielāks pakalpojuma īpatsvars nekā ražošanas;
-
Latvijas iesaistīšanās Eiropas Savienības darba tirgū 2004. gadā, kas nodrošināja brīvu darbaspēka kustību;
-
Sabiedrībā notiekošie demogrāfiskie procesi - novecošanās, zems dzimstības līmenis, iedzīvotāju īpatsvara darbaspējas vecumā samazināšanās;
Pēc Centrālās statistikas datiem Latvijā ir vērojams negatīvs demogrāfiskais process - gada laikā piedzimst mazāk, nekā nomirst.
2013. gadā dzimstība bija 20596, kas ir par apmēram 8 tūkstošiem mazāk nekā mirstība, kas bija 28691.
-
Jaunas prasības darbiniekiem;
-
Profesionālā mobilitāte - kas ir prasme apgūt nepieciešamās zināšanas, pārkvalificēties mūža garumā, pāriet uz neformālo izglītību.
"Mūžu dzīvo, mūžu mācies!"
-
Informācijas pieejamība un prasme iegūt informāciju, piemēram, par darba tirgu, prasībām darbiniekiem, profesiju specifiku utt.;
-
Izglītības pieejamība un tās kvalitāte.
Tendences Latvijas darba tirgū
-
Strādājošo "pārdale" starp nozarēm;
-
Latvijā nodarbinātības līmenis pieaug, bet tas ir zemāks par Eiropas Savienības vidējo;
-
Ievērojamas nodarbinātības līmeņa reģionālās atšķirības;
-
Ievērojamas darba samaksas atšķirības starp profesijām, sektoriem, reģioniem;
Mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijas reģionos (Centrālā Statistikas Pārvalde)
-
Liels nodarināto īpatsvars ar zemu algu;
-
Daudz nodarbināto strādā vairākās darba vietās;
-
Darba devēji orientējas uz ekstensīvu attīstību, ignorē demogrāfijas tendences;
-
Maz darbinieku strādā iegūtajās specialitātēs.
-
Plaša darbaspēka migrācija no Latvijas uz Eiropas Savienības valstīm.
Darba samaksu ietekmējošie faktori:
-
Izglītība - cilvēki ar augstāko izglītību saņem vairāk nekā bez tās;
-
Dzimums - vīrieši saņem par 21% vairāk nekā sievietes (joprojām ir vērojama diskriminācija)
-
Vecums - lielākie ienākumi ir vecumā no 30-35 gadiem;
-
Darba stāžs uzņēmumā - jo ilgāk strādā uzņēmumā, jo vairāk darbiniekam maksā;
-
Darba laiks - pilna laika strādnieki saņem vairāk nekā strādnieki uz pusslodzi;
-
Darba līgums - vairāk saņem tie, kas noslēguši darba līgumu uz noteiktu laiku;
-
Uzņēmuma lielums - lielos uzņēmumos ir lielāka darba samaksa.
Darba tirgus un tā nozīme Latvijas tautsaimniecībā
Darba resursi ir ļoti nozīmīgi tautsaimniecībai (IKP pieaugums), jo saražotās produkcijas daudzumu (Y) ietekmē divi faktori - darbs un kapitāls.
Saražotās produkcijas daudzumu var izteikt ar vienādojumu
(Kobba-Duglasa funkcija)
Saražotās produkcijas daudzumu var izteikt ar vienādojumu
(Kobba-Duglasa funkcija)
Y - reālais IKP
K - uzkrātā kapitāla apjoms
L - nodarbinātība
a - kapitāla daļa no IKP
A - kopējais faktoru ražīgums
Atsauce:
http://www.nva.lv/index.php?cid=6#bezdarbs
Atsauce:
https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/socialie-procesi/darba-samaksa/meklet-tema/2608-darba-samaksa-2018-gada