Atmiņas ierīces (storage) izmanto datu ilgstošai uzglabāšanai. Neeksistē viena universāla datu glabāšanas ierīce, jo katrai no esošajām ir savi trūkumi, kā arī lietošana.
Ja informācija tiek saglabāta datorā, tad tā tiek uzglabāta tā cietajā diskā.
Cietais disks (hard disk) ir atmiņas ierīce, kurā hermētiski slēgtā korpusā ir apvienoti viens vai vairāki magnētiskie diski un diskdzinis (Hard Disk Drive – HDD).
Datora cietais disks ir ievietots datora korpusā, to izmanto operētājsistēmas, lietotņu un datu uzglabāšanai.
Iekšējais (internal) cietais disks:
Arvien lielāku popularitāti iegūst ārējie cietie diski.
Ārējais cietais disks ir ievietots atsevišķā korpusā un pieslēdzams datoram, izmantojot USB vai citu pieslēgvietu.
Visērtākais pārnēsāšanai ir USB zibatmiņa, kas tiek pievienots datoram, izmantojot USB pieslēgvietu.
Datu glabāšanai citās ierīcēs, piemēram, digitālajos fotoaparātos vai viedtālruņos, izmanto atmiņas kartes.
Lai nolasītu informāciju no atmiņas kartes, nepieciešama speciāla ierīce – atmiņas karšu lasītājs. Tas var būt iebūvēts datorā vai pievienojams tam kā atsevišķa ierīce.
Ja datorā ir iebūvēts atbilstošs diskdzinis, tad informāciju var saglabāt kompaktdiskos (CD) un ciparvideodiskos (DVD).
USB zibdiska atvienošana
Atmiņas ierīces, kuras pievieno, izmantojot USB pieslēgvietu, ieteicams pareizi atvienot. Attēlos, parādīts, kādas darbības secīgi jāizdara pirms atmiņas ierīces atvienošanas:
Atmiņas ierīci atvieno tikai pēc paziņojuma parādīšanās, ka aparatūras noņemšana ir droša.
Izplatīta ir arī datu glabāšana citu datoru atmiņas ierīcēs, piemēram:
- tīkla diskā, kas fiziski atrodas citā datorā un kam var piekļūt caur lokālo tīklu;
- tiešsaistes publiskajā serverī, kam var piekļūt caur internetu.