Svarīgi!
Cilvēka veselību var ietekmēt stari, kurus mēs parasti nejūtam. Tas ir Saules ultravioletais starojums, rentgena starojums un radioaktīvais starojums.
Saules (ultravioletais) starojums
Vasarā mums patīk baudīt Saules staru siltumu. Tas mums rada patīkamas sajūtas, āda iegūst brūnu krāsu un ķermenī veidojas D vitamīns.
Tomēr jāatceras, ka Saules starojums (ultravioletais starojums) ir bīstams. Ja cilvēks pārāk ilgi saņem Saules starojumu, veidojas ādas un arī acu apdegumi. Saules stari lielākās devās bojā ādu un acis, āda ātrāk noveco, var veidoties bīstamas slimības, pat ādas vēzis.
Ultravioletais starojums veido cilvēku iedegumu arī solārijos. Ir veikti pētījumi, kas pierāda - ja cilvēks bieži sauļojas solārijā, viņa āda tiek bojāta, veidojas slimības. Daudzās valstīs bērni līdz 18 gadiem solārijus izmantot nedrīkst, jo augošs organisms vairāk cieš no staru kaitīgās ietekmes.
Kā pareizi sauļoties?
Pirmajā reizē pēc ziemas sezonas sauļoties var 5-10 minūtes, pamazām laiku pagarinot līdz vienai stundai.
Jo gaišāka āda, jo ātrāk tā saulē apdeg, tāpēc cilvēki ar gaišu ādu saules staros var uzturēties īsāku laiku.
Saulē nav ieteicams uzturēties laikā no plkst. 11:00 līdz 15:00, jo tad saule ir viskarstākā. Vislabākais laiks, lai sauļotos ir no plkst. 09:00 – 11:00.
Jālieto ķermeņa un lūpu aizsarglīdzeklis, kas satur Saules aizsargfaktoru SPF. Aizsarglīdzekli uz ādas vēlams uzziest pusstundu pirms iešanas atklātā saulē, jo tam jāpaspēj lēnām iesūkties, līdzekli nepieciešams atjaunot pēc peldēšanās.
Atceries - saules starojums uz Zemes nonāk arī tad, ja debesis klāj mākoņi!
Ko darīt, ja cilvēks saņēmis par daudz saules starojuma?
Ja pēc sauļošanās āda ir sārta, karsta un sāp, ir radies ādas apdegums. Tad ādu vajag atvēsināt ar vēsu tīru ūdeni vai īpašu pēcsauļošanās losjonu. Pēc tam ādu ieziež ar kefīru vai pēcsauļošanās krēmu. Ja uz ādas izveidojas ar šķidrumu pildīti pūslīši, tad uz tiem šādus līdzekļus lietot nedrīkst. Jālieto daudz šķidruma. Ja apdegumi ir plaši, ļoti sāpīgi vai izveidojas vairāki pūšļi, jādodas pie ārsta.
Svarīgi!
Ja nepieciešama ārsta palīdzība, apmeklē savu ģimenes ārstu vai dodies uz tuvāko slimnīcu. Ja nepieciešama steidzama medicīniskā palīdzība, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību - zvani 113.
Kā pareizi izsaukt neatliekamo palīdzību, skaties 4. klases tematā Higiēna un veselīgs dzīvesveids.
Rentgenstarojums un radioaktīvais starojums
 | Rentgenstarus izmanto medicīnā, lai apskatītu, vai nav lauzti kauli, lai noteiktu dažādas slimības. Rentgenstarus izmanto arī ļaundabīgo audzēju ārstēšanā. Parasti rentgenstarojuma deva apskatē ir neliela un blakus parādības neizraisa. Tomēr ir zināms, ka ilgstoša vai spēcīga šo staru iedarbība uz organismu rada smagas slimības. Tāpēc rentgenstarojumu izmanto tikai nepieciešamības gadījumos, tos neiesaka lietot sievietēm, kas gaida mazuli. Veicot rentgena apskati, citas ķermeņa daļas apsedz ar svina pārklāju. Tas nelaiž cauri rentgenstarus. |
 | Radioaktīvais starojums izdalās atomelektrostacijās, kodolsprādzienos. To izdala arī daži metāli. Cilvēks nevar sajust radioaktīvo starojumu. Šis starojums cilvēkam ir ļoti bīstams, jo izraisa smagas slimības un pat nāvi. Tāpēc vietās ar paaugstinātu radiāciju tiek izvietota attēlā redzamā brīdinājuma zīme. Cilvēki, kas strādā šādās vietās, ievēro stingrus drošības pasākumus un regulāri ar speciālām ierīcēm mēra saņemto starojuma daudzumu. Ja notiek radiācijas noplūde (kā, piemēram, atomstacijā Japānā Fukušimā pēc zemestrīces), cilvēkus aizved no bīstamās zonas. |