Tu jau zini, ka dabā ir daudz dažādu vielu un vielu maisījumu. Vēl jo vairāk - pilnīgi viss, ko mēs sev apkārt redzam, tai skaitā mēs paši, sastāv no vielām un to maisījumiem.
Bieži ar šīm vielām notiek pārvērtības: tās var mainīt formu, sasalt vai izkust, kā arī iedarboties jeb reaģēt ar citām vielām. Dažkārt vielu pārvērtības tās pārveido tik ļoti, ka tām parādās citas īpašības.
Pārvērtības, kurās viena viela pārvēršas citā vielā ar jaunām īpašībām, sauc par ķīmiskām pārvērtībām, piemēram, rūsēšana, trūdēšana, pūšana. Tādas pārvērtības ar vielu var notikt tikai vienu reizi.
Dzelzs gaisā iedarbojas ar skābekli un veidojas rūsa. To sauc par rūsēšanu. Ja dzelzs atrodas mitrumā, rūsēšana notiek ātrāk. Lai samazinātu rūsēšanu, jāpanāk, lai gaiss nepieskaras dzelzij. To var panākt, piemēram, detaļu nokrāsojot vai ieeļļojot.
Noteikti esi novērojis, ka augļi ar laiku kļūst brūni, mīksti un maina smaržu. Šo procesu sauc par pūšanu. Tā ir ķīmiska pārvērtība, kuru izraisa baktērijas. Dabā pūšana ir nepieciešama, lai sadalītos bojā gājušie organismi, atbrīvojot vielas un vietas jaunajiem organismiem. Tomēr cilvēkiem nepatīk, ja sāk bojāties, piemēram, uzturam domātie augļi. Pūšanas ātrumu var samazināt, piemēram, novietojot augļus vēsumā, kur baktērijas nejūtas pietiekami labi. Tāpēc produkti ledusskapī ilgāk saglabājas svaigi.
Vēsā laikā baktēriju iedarbībā notiek vielu, piemēram, lapu un koksnes sairšana, ko sauc par trūdēšanu. Trūdviela, par kuru pārveidojas lapas un koksne šajā procesā, ir labs mēslojums augiem.
Arī rūgšana ir ķīmiska pārvērtība. Mīklai rūgstot, izdalās ogļskābā gāze, tāpēc mīklā veidojas daudz burbulīšu, tās daudzums palielinās. Labi uzraudzēti mīklas izstrādājumi (maize, bulciņas) pēc izcepšanas ir mīksti un poraini.