2. Kalni

 

 

Kalni reti atrodas pa vienam līdzenumā. Vientuļi kalni parasti veidojas vulkānu izvirduma rezultātā, piemēram, Kilimandžaro Āfrikā. Visbiežāk kalni atrodas virknē cits aiz cita, veidojot kalnu grēdu. Starp kalnu grēdām atrodas ielejas. Tajās bieži tek upes. Kalnainos apvidos ielejās cilvēki būvē ciemus.

 

Kalnam tāpat kā pauguram ir virsotne, nogāze, piekāje. Kalnu grēdā katram kalnam ir sava virsotne, bet viena parasti ir visaugstākā. Pasaulē augstākā virsotne ir Everests Himalajos - 8848 metri virs jūras līmeņa. Eiropā augstākā virsotne ir Monblāns Alpos - 4807 metri virs jūras līmeņa. Zemākās vietas kalnu grēdā sauc par pārejām. Lai visvieglāk nokļūtu kalnu grēdas otrā pusē, tā jāšķērso pa pārejām.

 

 

Kalni ir dažāda vecuma. Lielākā daļa kalnu uz Zemes ir veidojušies pakāpeniski, ilgstošos Zemes virsas pārveidošanās procesos. Dažreiz pārmaiņas ir straujas - zemestrīce, vulkāna izvirdums. Šo procesu rezultātā gan veidojas jauni kalni, gan noārdās jau esošie.

 

Jaunus kalnus no veciem var atšķirt pēc izskata. Jauniem kalniem ir stāvākas nogāzes, smailākas virsotnes. Vecie kalni ir daudz lēzenāki, jo tos ir ārdījis gan vējš, gan ūdens, gan citi dabā notiekošie procesi.

Uz Zemes ir vairākas lielas kalnu grēdas. Visaugstākā ir Himalaju kalnu grēda Āzijā. Tās augstākā virsotne ir Everests jeb Džomolungma. Eiropas augstākā kalnu grēda ir Alpi, tās augstākā virsotne - Monblāns. Ziemeļamerikā atrodas kalnu grēda Kordiljeri, augstākais tās kalns ir Makinlijs, bet Dienvidamerikā Akonkagva ir Andu kalnu grēdas augstākā virsotne. Āfrikā augstākais kalns ir Kilimandžaro, Austrālijā - Kostjuško, bet Antarktīdā - Vinsona masīvs.