Teorija

_upe.jpg
Dabā ir ļoti daudz ūdens. Mēs to redzam okeānos, jūrās, upēs, ezeros, peļķēs, akās, tas tek no krāna virtuvē un vannasistabā.
 
everests.jpg
Vietās, kur gaisa temperatūra ir zemāka par 0 Co, ūdens sastopams sniega un ledus veidā.
 
makoni.jpg
Ūdens ir arī gaisā, daļu no tā mēs redzam mākoņu vai miglas veidā.
 
avots.jpg
Ūdens ir arī zem zemes. Dažās vietās šis ūdens izplūst virs zemes - veidojas avoti.
Ūdens nonāk uz Zemes nokrišņu veidā. Nokrišņi veidojas, kad ūdens tvaiks sabiezē un nonāk uz zemes. Ir vairāki nokrišņu veidi.
 
lietus.jpg
Ja gaisa temperatūra ir virs 0 Co, biežākais nokrišņu veids ir lietus. Lietus sastāv no atsevišķiem pilieniem. Tas var būt gan smidzinošs, gan spēcīgs. Visspēcīgākās lietusgāzes parasti ir negaisa laikā.
 
putenis.jpg
Ziemā, kad gaisa temperatūra ir zemāka par 0 Co, biežākais nokrišņu veids ir sniegs. Tas veidojas no ūdens pilieniem, zemā gaisa temperatūrā veidojot simetriskas, starainas zvaigznīšu formas.
 
krusa.jpg
Krusa parasti ir novērojami vasarā kopā ar lietu. Krusa veidojas mākoņu iekšpusē, kurā ir ļoti auksti un daudz ūdens pilienu. Pilieni mākonī sasalst ledus kristālos. Krusa parasti krīt 5-10 minūtes.
 
sarma.jpg
Sarma ir nelielu ledus gabaliņu nosēdums uz zemes un dažādām virsmām (koku zariem, vadiem). Tā pārsvarā veidojas ļoti aukstā miglainā laikā.
Atsauce:
 
http://dabasvide.wordpress.com/2009/07/14/13-julijs/
http://justmakingitup.wordpress.com/2008/08/18/raining-pouring/
http://www.spoki.lv/vesture/Fakti-par-sniega-tirisanu-un-pasu/255976
http://www.cepolina.com/photo/hail_balls_heavy.htm
http://weatherfoto.wordpress.com/category/skaista-sarma/