Teorija

Organismu pazīmes
 
kakis.jpg
 
Kā mēs zinām, ka attēlā redzami kaķi? Mēs zinām, ka kaķi ir neliela auguma, tiem ir četras kājas, apaļa galva ar spicām ausīm. Kaķiem ir mīksts apmatojums. Kājām ir asi nagi. Pie mutes kaķim ir garas ūsas. Kaķis asti tur augstu gaisā, ja iet pa savu teritoriju. Kaķis vicina asti, ja ir dusmīgs. Kaķis ņaud un murrā. Visas šīs ir iedzimstošās pazīmes. Tās iedzimst bērniem no vecākiem.
Iedzimstošās pazīmes ir visiem organismiem. Baktērijas, sēnes, augi, kukaiņi, tārpi, zivis un visi citi organismi manto savu vecāku pazīmes. Tāpēc vienas sugas organismi izskatās līdzīgi. Mēs šīs pazīmes iepazīstam un pēc tām atšķiram organismus, varam noteikt to sugas nosaukumu.
 
daisies-3439573_1280.jpg
 
Pat tie, kas nepazīst augus, varētu pateikt, ka attēlā augšā redzami augi. Ir redzams, ka organismiem ir stumbrs, lapas un ziedi, lapas ir zaļā krāsā. Tās ir augu pazīmes, kas iedzimst visiem augiem no saviem vecākiem.  Aprakstot auga izskatu vai salīdzinot to ar attēliem noteicējos, varētu uzzināt auga nosaukumu. Attēlā redzams lakstaugs ar nelielām iegarenām lapām. Auga ziedi sakārtoti grupā - ziedkopā. Daudzi sīki dzelteni ziediņi novietoti ziedkopas centrā, bet apkārt ir gareni balti ziediņi. Pēc šāda apraksta varētu noskaidrot, ka attēlā redzamas margietiņas jeb pīpenes. Visā pasaulē vienas sugas pīpenes izskatās līdzīgi, jo manto savas pazīmes no vecākiem.
Svarīgi!
Iedzimstošās pazīmes glabā veidojumi šūnā - gēni. Vecāki tos nodod visiem saviem pēcnācējiem. Tāpēc pēcnācēji ir ļoti līdzīgi viens otram un vecākiem.
kittens-555822_1280.jpg
 
Tomēr ne visi vienas sugas īpatņi ir pilnīgi vienādi. Attēlā redzam kaķēnus trīs dažādās krāsās. Divi kaķēni ir brūni strīpaini, divi - pelēki strīpaini, bet viens ir ruds. Arī šīs pazīmes kaķēni ir saņēmuši no saviem vecākiem, jo tie ar šādu apmatojuma krāsu ir piedzimuši.
Bet ir pazīmes, kas kaķēniem radīsies dzīves laikā. Piemēram, kaķēni var gūt savainojumus un rētas. Kaķēni var iemācīties kādus trikus, piemēram, pienest bumbiņu cilvēkam, lai paspēlētos. Vai viņu mazuļiem tiks nodotas šīs pazīmes? Vai arī kaķim ar rētu piedzims mazuļi ar rētām? Vai kaķim, kurš māk pienest bumbiņu, arī visi kaķēni tā mācēs spēlēties? Protams, nē. Pazīmes, kas rodas dzīves laikā, ir neiedzimstošas pazīmes. Tās vecāki pēcnācējiem nenodos.
 
father-2695667_1280.jpg
 
Arī cilvēkiem ir iedzimstošas un neiedzimstošas pazīmes. Attēlā redzami tēvs un dēls. Abiem ir cilvēku sugai raksturīgās pazīmes: divas rokas ar pieciem pirkstiem, divas kājas ar pieciem pirkstiem, galva ar divām acīm, divām ausīm, muti un degunu un citas pazīmes. Tās vecāki saviem bērniem nodod no paaudzes paaudzē. Dēlam, līdzīgi tēvam, ir tumši mati, līdzīga deguna un zoda forma. Šīs visas nosauktās pazīmes ir iedzimstošās pazīmes. Bet ir arī īpašības, kuras tēvs dēlam nevarēja nodot, jo tās tēvam radās dzīves laikā - neiedzimstošas pazīmes. Tāda pazīme ir, piemēram, tetovējums uz rokas. Arī prasmi boksēties dēls nav ieguvis piedzimstot - to viņš mācās no tēva.
Dažkārt skolēns saka: "Man nepadodas matemātika, jo arī manam tētim ar matemātiku skolā galīgi negāja". Te nu jāiebilst, ka tēvs matemātiku mācījās skolā, tā nav iedzimstoša pazīme. Tas, kā skolēns apgūs matemātiku, ir viņa paša atbildība, un ar "sliktu"  iedzimtību nevar aizbildināties. Zinātnieki vēl pēta, cik lielā mērā organismu pazīmes iedzimst un cik veidojas dzīves laikā. Nevar noliegt, ka dažiem cilvēkiem matemātiku iemācīties ir vieglāk, citiem grūtāk. Daļēji smadzeņu spēja apgūt noteiktas lietas varētu būt iedzimta. Tomēr to var mainīt un trenēt dzīves laikā. Kā? Vienkārši - mācoties matemātiku. Tas pats attiecas uz daudzām citām prasmēm. Ja ir paveicies un no vecākiem saņemta pazīme - spēja viegli apgūt kādas lietas (matemātika, mūzika, gleznošana), tad tās vajag attīstīt dzīves laikā. Ne velti amerikāņu zinātnieks un izgudrotājs Tomass Edisons ir teicis: "Ģēnijs ir 1 procents talanta un 99 procenti smaga darba". Katram ir iespēja attīstīt savu talantu.