MĒNESS ir Zemes dabiskais pavadonis, kas riņķo apkārt Zemei.
Mēness pats nespīd. Tas ir spožs, jo atstaro Saules gaismu.
Mēness pats nespīd. Tas ir spožs, jo atstaro Saules gaismu.
Mēness ir vispamatīgāk izpētītais debess ķermenis, tas atrodas vistuvāk Zemei un ir vienīgais, ko apmeklējis cilvēks.
Mēness riņķo ap Zemi tā, ka visu laiku redzama viena un tā pati Mēness puse.
Vienu reizi ap Zemi Mēness apriņķo apmēram 28 dienās.
MĒNESS FĀZES
Dažreiz Mēness redzams kā vesels aplis, bet citreiz kā apļa daļa. Tas ir tāpēc, ka Saule apspīd Mēnesi un tas atstaro Saules gaismu. No Zemes dažreiz var redzēt visu, bet citreiz tikai daļu no Mēness, jo Mēness riņķo ap Zemi. Atbilstoši Mēness redzamās daļas izskatam izšķir šādas Mēness fāzes: jauns Mēness, augošs Mēness, pilnmēness, dilstošs Mēness.
Videoanimācijā vari apskatīt, kā paātrinājumā izskatās Mēness fāžu maiņa.
Viena un tā pati Mēness fāze atkārtojas apmēram pēc 29 diennaktīm. Ja Zeme attiecībā pret Sauli būtu nekustīga, tad Mēness vienu apriņķojumu ap Zemi veiktu nedaudz ilgāk nekā 27 diennaktīs, bet tā kā Zeme vienlaicīgi riņķo arī ap Sauli, tad viena un tā pati Mēness fāze atkārtojas apmēram pēc 29 diennaktīm.
|
Jauns Mēness
|
Augošs Mēness
|
Pilnmēness
|
Dilstošs Mēness
|
 |
 |
 |
 |
Jauns Mēness. Pret zemi vērsta Mēness neapgaismotā puse un Saules apgaismotā Mēness daļa nav redzama.
Augošs Mēness. No jauna Mēness līdz pilnmēness fāzei Mēnesi sauc par augošu.
Pilnmēness. Mēness atrodas aiz Zemes un Saule pilnībā apgaismo visu Mēness redzamo daļu.
Dilstošs Mēness. No pilnmēness fāzes līdz jauna Mēness fāzei Mēnesi sauc par dilstošu.
Skatoties nakts debesīs, iespējams, uzreiz ir grūti noteikt, vai Mēness ir augošs vai dilstošs. Tad var domās iedomāti novilkt svītru gar Mēness sirpja ragiem.
Ja izveidosies burts "p", tad Mēness ir augošs jeb pieaugošs.
Ja izveidosies burts "d", tad Mēness ir dilstošs.
Ja starp Sauli un Mēnesi nostājas Zeme, veidojas Mēness aptumsums, tas notiek ne biežāk kā 2 reizes gadā.
