Teorija

MĒNESS ir Zemes dabiskais pavadonis, kas riņķo apkārt Zemei.
Mēness pats nespīd. Tas ir spožs, jo atstaro Saules gaismu.
 
mēness.jpg
  
Mēness ir vispamatīgāk izpētītais debess ķermenis, tas atrodas vistuvāk Zemei un ir vienīgais, ko apmeklējis cilvēks.
 
Mēness riņķo ap Zemi tā, ka visu laiku redzama viena un tā pati Mēness puse.
Vienu reizi ap Zemi Mēness apriņķo apmēram 28 dienās.
 
globe-1819390_960_720.jpg
 
MĒNESS FĀZES
  
Dažreiz Mēness redzams kā vesels aplis, bet citreiz kā apļa daļa. Tas ir tāpēc, ka mēs redzam tikai to Mēness daļu, kuru apspīd Saule. Mēnesim riņķojot ap Zemi, brīžiem starp Sauli un Mēnesi nostājas Zeme, un uz Mēness veidojas ēna.Tās sauc par Mēness fāzēm.
 
Moon_cycle.png
 
Videoanimācijā vari apskatīt, kā paātrinājumā izskatās Mēness fāžu maiņa.
 
 
Viena un tā pati Mēness fāze atkārtojas apmēram pēc 29 diennaktīm. Ja Zeme attiecībā pret Sauli būtu nekustīga, tad Mēness vienu apriņķojumu ap Zemi veiktu nedaudz ilgāk nekā 27 diennaktīs, bet tā kā Zeme vienlaicīgi riņķo arī ap Sauli, tad viena un tā pati Mēness fāze atkārtojas apmēram pēc 29 diennaktīm.
 
Jauns Mēness
Augošs Mēness
Pilnmēness
Dilstošs Mēness
Jauns_meness.pngPieaugoss_meness.pngPilns_meness.pngDilstoss_meness.png
 
Jauns Mēness. Pret zemi vērsta Mēness neapgaismotā puse un Saules apgaismotā Mēness daļa nav redzama.
 
Augošs Mēness. No jauna Mēness līdz pilnmēness fāzei Mēnesi sauc par augošu.
 
Pilnmēness. Mēness atrodas aiz Zemes un Saule pilnībā apgaismo visu Mēness redzamo daļu.
 
Dilstošs Mēness. No pilnmēness fāzes līdz jauna Mēness fāzei Mēnesi sauc par dilstošu.
 
Skatoties nakts debesīs, iespējams, uzreiz ir grūti noteikt, vai Mēness ir augošs vai dilstošs. Tad var domās iedomāti novilkt svītru gar Mēness sirpja ragiem.
 
Ja izveidosies burts "p", tad Mēness ir augošs jeb pieaugošs.
 
P_meness.png
 
Ja izveidosies burts "d", tad Mēness ir dilstošs.
 
D_meness.png
 
Ja starp Sauli un Mēnesi nostājas Zeme, veidojas Mēness aptumsums, tas notiek ne biežāk kā 2 reizes gadā.
 
Videofilma par Mēness fāzēm.