Āda ir cilvēka organisma lielākais orgāns. Āda kopā ar tās veidojumiem - nagiem, matiem, kā arī dziedzeriem veido segaudu orgānu sistēmu.
Galvenās ādas funkcijas ir:
- atdalīt ķermeņa iekšējo vidi no ārējās,
- pasargāt organismu no nelabvēlīgas apkārtējās vides iedarbības,
- nodrošināt dažādu vielu uzsūkšanos un izvadīšanu,
- nodrošināt nemainīgu organisma iekšējo temperatūru.
Ādai izšķir trīs slāņus.
Virsāda jeb epiderma ir veidota no vairākām epitēlija šūnu kārtām. Virsādas dziļākos slāņos notiek aktīva epitēlija šūnu dalīšanās un augšana. Pamazām no dziļajiem slāņiem tās tuvojas ādas virsmai, kur tās pakāpeniski uzkrāj ragvielu, atmirst, un izveido nedzīvu šūnu kārtu – raga slāni. Tātad ārējo virsādas slāni veido raga kārta, kas pakāpeniski nolobās.
Melanīnu veidojošās šūnas virsādā.
Ādas krāsu nosaka pigments melanīns, kurš veidojas virsādā īpašās šūnās. Jo vairāk ādā melanīna, jo āda tumšāka un labāk pasargāta no ultravioletā starojuma iedarbības. Uzturēšanās saulē sekmē melanīna veidošanos - tā ir organisma aizsargreakcija.
Īstā āda jeb derma ir veidota no blīviem saistaudiem. Īstā āda nelielu pauguriņu veidā iespiežas virsādā, kas rada ādas virsējam slānim raksturīgo līnijveida zīmējumu. Katram cilvēkam šis zīmējums ir individuāls un pilnīgi atšķirīgs no citiem, tādēļ tas tiek izmantots kriminālistikā un ikdienā mēs to saprotam ar jēdzienu “pirkstu nospiedumi”.
Īsto ādu caurauž asinsvadu tīkls.
Īstajā ādā atrodas daudz brīvu nervu galu, kas nodrošina dažādas sajūtas – sāpes, aukstumu, siltumu, spiedienu, vibrāciju.
Ja cilvēkam salst, uzmetas ,,zosāda" un sākas drebēšana. Zosādu rada sīki muskuļi , kas atrodas pie katra mata pamatnes. Tiem saraujoties, matiņi saslienas stāvus un aiztur siltumu.
Tauku dziedzeri arī ir saistīti ar matu maisiņu.
Sviedru dziedzera izvadpora ādā. Sviedru dziedzeru galvenā funkcija ir termoregulācija un vielmaiņas gala produktu izvadīšana.
Zemādu veido tauku šūnas. Tās pasargā organismu no ārējiem mehāniskiem bojājumiem, kā arī kavē organisma atdzišanu un kalpo kā termoizolācija. Nepieciešamības gadījumā cilvēka organisms izmanto taukaudos uzkrāto enerģijas rezervi (piemēram, slimības gadījumā).