Sievietes ārējie dzimumorgāni ir lielās un mazās kaunuma lūpas un kuteklis jeb klitors, kas atrodas vietā, kur savienojas abas mazās kaunuma lūpas.
Tā kā tajā ir daudz jušanas nervu, tā aizskaršana rada dzimumuzbudinājumu. Uz lielo kaunuma lūpu ārējās virsmas aug apmatojums, bet iekšējā virsma ir mikla, jo tur atrodas daudz sviedru un tauku dziedzeru. Starp mazajām kaunuma lūpām atrodas maksts atvere, ko meitenei parasti daļēji nosedz gļotādas kroka jeb jaunavības plēve.
Sievietes iekšējie dzimumorgāni ir maksts, dzemde, olvadi un olnīcas.
Maksts ir aptuveni 8 cm garš cauruļveida orgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem. Maksts iekšiene vienmēr ir mikla.
Dzemde ir muskuļots bumbierveida orgāns, kurā grūtniecības laikā attīstās auglis. Dzemdes iekšējā kārta ir gļotāda, kas katru mēnesi menstruācijas laikā noārdās.
Animācija: Sievietes dzimumsistēma
Olvadi ir cauruļveida orgāni. Olvada galā ir piltuvei līdzīgs paplašinājums ar bārkstiņām, kurš uztver no olnīcas iznākušo olšūnu. Olvada iekšpuse ir izklāta ar skropstiņepitēliju, kurš virza olšūnu uz dzemdi. Ja ir noticis dzimumakts un sievietes dzimumceļos ir nonākuši spermatozoīdi, olvadā var notikt apaugļošanās. Ja apaugļošanās nav notikusi, dzemdes iekšējā kārta noārdās un kopā ar asinīm tiek izvadīta caur maksti. Šo procesu sauc par menstruāciju.
Menstruālā cikla shēma
Laika posmu no vienas menstruācijas pirmās dienas līdz nākamās menstruācijas pirmajai dienai sauc par menstruālo ciklu. Menstruālais cikls vidēji ilgst 28-30 dienas, bet menstruācija - 3-5 dienas. Menstruālo ciklu regulē hormoni. Menstruācijas visbiežāk sākas 12-14 gadu vecumā un ilgst līdz 45-50 gadiem. Periodu, kad menstruācijas beigušās sauc par menopauzi.