Putniem nozīmīgākais pārvietošanās veids ir lidošana.
Galvenais lidošanas orgāns ir spārns. Sakarā ar lidspalvu savdabīgo formu un novietojumu spārna augšējā virsma ir izliekta, apakšējā — ieliekta. Tādēļ, spārnu paceļot, gaiss viegli noplūst no tā, bet nolaižot, zem spārna izveidojas virpuļveida gaisa kustība, kas putnu ceļ uz augšu. Spārna priekšēja un pakaļējā mala ir dažāda biezuma un blīvuma: priekšējā, ko atbalsta kauli, ir blīva un biezāka, pakaļējā — plāna un elastīga, tāpēc, nolaižot spārnu, tā nedaudz uzliecas uz augšu un rodas spiediens uz priekšu. Tādējādi, ritmiski paceļot un nolaižot spārnus, putns ne tikai noturas gaisā, bet iegūst arī virzes kustību.
Putni var lidot vēzējot spārnus un planējot. Vēzējot spārnus, putns izmanto sava ķermeņa enerģiju.
Otrs galvenais lidošanas tips — planējošais lidojums. Pretēji lidojumam vēzieniem enerģijas avots šajā gadījumā atrodas ārpus putna — tā ir gaisa kustības enerģija. Ja gaiss būtu nekustīgs, putnam ar izplestiem spārniem (tāds ir spārnu stāvoklis planējot) visu laiku vajadzētu nepārtraukti krist lejup. Tomēr, tā kā apkārtējais gaiss kustas uz augšu, putns atkarībā no augšupejošās gaisa plūsmas stipruma var vai nu noturēties zināmā augstumā, vai arī pacelties vēl augstāk.
Okeāna putni izmanto divu gaisa strāvu ātrumu starpību, turklāt putns iegūst kustības enerģiju, pārejot pa apļiem no vienas gaisa strāvas uz citu gaisa strāvu, kur citāds ātrums, bieži izmanto nevienmērīga virziena un spēka vēju, kā arī gaisa pulsācijas. Šīs vietējās gaisa kustības — pulsācijas un virpuļi — ļoti raksturīgas atmosfērai virs plašiem ūdens klajumiem, un tās pastāv vienmēr, pat tad, kad vējš ir ļoti niecīgs.
Video: Putnu planēšana
Pingvīni nelido, pārvietojas soļojot un nirstot. Video: Pingvīni lec uz aisberga
Ir putni, kuri pārvietojas ejot un skrienot, piem., strausi. Video angļu valodā: Strausa skrējiens
Ūdensputni veikli peld un nirst.