Zieds atrodas uz ziedkāta, kura augšējo daļu sauc par ziedgultni. Zieda vidū atrodas zieda auglīgās daļas - auglenīca un putekšņlapas. Auglenīcai ir trīs daļas - sēklotne, irbulis, drīksna. Auglenīcā veidojas sievišķās dzimumšūnas.
Putekšņlapu veido putekšnīca un putekšņlapas kāts. Putekšņlapā veidojas vīrišķās dzimumšūnas.
Ziedu no ārpuses apņem apziednis. To veido kauslapas un vainaglapas. Apziednis pilda aizsargfunkciju, turklāt vainaglapas var pievilināt apputeksnētājus.
Ja apziedni veido tikai vainaglapas vai tikai kauslapas, to sauc par vienkāršu apziedni. Ja apziedni veido kauslapas un vainaglapas, tas ir divkāršs apziednis.
 Tulpju ziediem ir tikai vainaglapas - to apziednis ir vienkāršs. |  Ābeles ziediem ir gan vainaglapas, gan kauslapas - to apziednis ir divkāršs. |
Ne vienmēr auglenīca un putekšņlapas atrodas vienā ziedā.
Viendzimuma ziediem ir vai nu tikai putekšņlapas, vai tikai auglenīca. Divdzimuma ziediem ir gan putekšņlapas, gan auglenīca.
Ziedi var atrasties pa vienam stumbra galotnē vai arī būt sakārtoti ziedkopās.
 Rozei ir vientuļš zieds. |  Dillēm ziedi apkopoti ziedkopā, kura atgādina lietussargu - čemurā. |