Apputeksnēšanās ir process, kura laikā auga puteksnis nonāk uz auga drīksnas.
Ir divi apputeksnēšanās veidi:
 | 1. Pašappute, kad putekšņi no zieda putekšņlapām nonāk uz tā paša zieda drīksnas. Pašappute bieži notiek pirms zieda atvēršanās. Ir augi, kuriem ziedi vispār neizplaukst. |
 | 2. Svešappute, kad putekšņi no viena zieda putekšņlapām nonāk uz otra zieda drīksnas. Svešappute var notikt viena auga robežās starp dažādiem ziediem, gan arī starp dažādiem augiem. Svešapputi veicina vējš, kukaiņi, ūdens, putni. |
Apputeksnēšanās ar vēja palīdzību.
Augiem, kam ziedputekšņus pārnes vējš, ziedi ir sīki, galvenokārt, bez apziedņa, piem., bērziem, lazdām, alkšņiem. Attēlā redzam, ka vīrišķie ziedi sakārtoti spurdzēs, kuras šūpojas vējā un izkaisa putekšņus.
Graudzālēm - rudziem, kviešiem, putekšnīcas ir kustīgi piestiprinātas pie putekšņkāta, kas sekmē putekšņu izkaisīšanos.
Apputeksnēšanās ar kukaiņu palīdzību ir dabā visizplatītākais apputes veids.
Kukaiņi pārtiek no augu izdalītā nektāra un putekšņiem. Kukaiņi aplido daudzus augus, lai nodrošinātu sev barību.
Lai pievilinātu kukaiņus, augiem ir izveidojušies īpaši pielāgojumi: ziedu krāsa, smarža, zieda uzbūve.
Ūdensaugu putekšņus var pārnēsāt ūdens.
Tropu augiem pazīstama apputeksnēšanās ar putnu palīdzību.
Veiksmīgas apputeksnēšanās rezultātā notiek sievišķās un vīrišķās dzimumšūnas saplūšana - apaugļošanās un no zieda izveidojas auglis ar sēklām. No sēklām izaug jaunie augi.