Saknes ir augu orgāns, kas parasti atrodas augsnē. Taču dažkārt vide, kurā augi aug un attīstās, piepeši vai palēnām var mainīties, tādēļ, lai neaizietu bojā, augi spiesti šīm pārmaiņām pielāgoties. Pielāgošanās gaitā pārveidojas to pamatorgāni – saknes, lapas, stumbrs – un veidojas to pārveidnes. Sakņu pārveidnes ir:
1. Uzkrājējsaknes.
Tās bez sakņu pamatfunkcijām pilda arī rezerves barības vielu uzkrāšanas funkciju.
Ir 2 veidu uzkrājējsaknes:
A. Sulīgās saknes, kurās barības vielas uzkrājas galvenajā saknē. Sulīgās saknes ir, piem., burkāniem, redīsiem.
B. Sakņu gumi, kuri veidojas, ja barības vielas uzkrājas sānsaknēs un piesaknēs. Gumi ir, piem. dālijām.
2. Tvērējsaknes, kas attīstās kā piesaknes un palīdz augiem piestiprināties pie dažādām virsmām – koku stumbriem, ēku fasādēm.
Baltijas efeja ir Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstīta augu suga. Efeja veikli rāpjas augšup pa priežu stumbriem, turoties ar tvērējsaknēm.
Tvērējsaknes ir arī tropu augam vaniļai, kuru mēs pazīstam kā aromātisku garšvielu.
3. Elpošanas saknes.
Vietās, kas bieži pārplūst vai kurās novēro stāvošu ūdeni, problemātiska ir sakņu sistēmas apgāde ar skābekli, jo, kā zināms, tas ūdenī šķīst tikai ierobežotā daudzumā. Tā, piemēram, tropu purvu augam mangrovēm substrātā augošajām īstajām saknēm attīstās sānsaknes, kas aug vertikāli uz augšu un vēlāk paceļas virs substrāta, jo spēj augt pretēji Zemes pievilkšanas spēkam.
4. Gaisa saknes
Gaisa saknes raksturīgas tropu lietus mežos augošajiem augiem – orhidejām, bromēlijām, kas augot nostiprinās uz kāda cita auga virsmas un gan ūdeni, gan barības vielas uzņem no atmosfēras. Gaisa saknes var ieaugt substrātā un tādējādi pildīt parasto sakņu funkciju.
5. Balsta saknes
Balsta saknes veidojas gan tropu lietus mežos augošiem, piemēram, kapokkokam, gan arī mērenā platuma grādos sastopamiem kokaugiem, piemēram, parastajai vīksnai.