Kailsēkļi ir kokaugi, kas vairojas un izplatās ar sēklām. Gandrīz visi kailsēkļi ir mūžzaļi augi. Stumbrs tiem ir pārkoksnējies. Aplūkosim parasto priedi kā tipisku kailsēkli.
Priežu meži aizņem apmēram 40% no Latvijas mežu platības. Priedei ir spēcīga sakņu sistēma ar spēcīgām sānsaknēm. Priede spēj nostiprināties un augt smilšainās kāpās un nogāzēs. Priedes lapas ir skujas. Tās saaugušas pa divām kopā. Skujas kokam saglabājas 2-3 gadus un nomainās pakāpeniski.
Caur skuju nelielo virsmu iztvaiko nedaudz ūdens, tāpēc priedes ir sausumizturīgas. Priedes ir saulmīļi un necieš apēnojumu.
Pavasarī priežu augšējos zaros veidojas divējādi čiekuri. Vīrišķie čiekuri (4) aug pa vairākiem kopā jauno dzinumu lejasdaļā.
Sievišķie čiekuri (1) veidojas zaru galos, tie ir violeti sārtā krāsā.
Vīrišķajos čiekuros attīstās putekšņi. Katram puteksnim (2) ir divi gaisa pūslīši, kas palīdz noturēties gaisā. Kad putekšņi ir nogatavojušies, tie aizlido. Tie nokrīt uz sievišķajiem čiekuriem. Starp sievišķo čiekuru zvīņām atrodas sēklaizmetņi. Kad putekšņi iekļūst sēklaizmetnī, notiek apputeksnēšanās.
Sievišķie čiekuri pārmainās krāsā - no violetiem kļūst zaļi un noliecas uz leju. Nākamajā pavasarī notiek apaugļošanās un starp čiekura zvīņām sāk augt sēklas. Sēklas nobriest un glabājas čiekuros līdz nākamajam pavasarim. Tikai trešajā gadā sēklas izbirst. Katrai sēklai ir spārns (3), lai vējš varētu tās aiznest pēc iespējas tālāk. Nokļuvušas labvēlīgos apstākļos, sēklas dīgst.
Priežu skujas uztver putekļus un izdala īpašas vielas, kas iznīcina mikroorganismus, tāpēc pastaigas priežu mežā ir ļoti ieteicamas.
Priežu koksni izmanto mēbeļu, papīra un finiera ražošanai. No sveķiem iegūst medikamentus un parfimērijas preces.