Parastā egle ir plaši izplatīta kokaugu suga Latvijā - otrajā vietā aiz parastās priedes.
Parastās egles mūža ilgums ir 200-300 gadu. Tā var sasniegt līdz 40 m augstumu. Parastajai eglei ir konusveida vainags ar atstāvošiem vai mazliet nokareniem zariem. Miza sarkanbrūna vai pelēka. Skujas pa 1, tumšzaļas, četršķautņainas, ar kātiņu, pie koka paliek 5-7, reizēm pat 10 gadus. (Skujai nobirstot, kātiņš paliek pie dzinuma).
Parastā egle sāk ziedēt 25-30 gadu vecumā. Putekšņi attīstās vīrišķajos čiekuros (2), sēklaizmetņi - sievišķajos čiekuros (1). Egles zied maijā, un čiekuri ienākas tā paša gada oktobrī. Sēklas (3) izbirst pavasarī — martā, aprīlī, tās ir tikpat lielas kā parastajai priedei.
Eglei ir sekla sakņu sistēma, novietota virsējā augsnes slānī. Ja egļu audze nav aizsargāta no valdošā vēja puses ar citu audzi vai mežmalas kokiem, tās bieži izgāž vējš. Egles aug barības vielām bagātākās augsnēs nekā priedes, bet slikti panes pārpurvošanos. Parastā egle ir izteikti ēncietīga suga. Ilgi var augt citu koku noēnojumā.
Egļu koksni izmanto mūzikas instrumentu ražošanai, kā arī kā vērtīgu kurināmo.