Purvs ir ekosistēma, kas izveidojusies vietās, kur ir palielināts mitrums. Purvs var veidoties pārpurvojoties sauszemei vai aizaugot ūdenstilpei.
Purva tipi:
- Zemais jeb zāļu purvs – vēsturiski tā ir pirmā purva attīstības pakāpe. Šāds purvs barojas ar gruntsūdeņiem, kuros izšķīdušas augiem nepieciešamās minerālvielas.
- Pārejas purvs – veidojas no zāļu purva, tā ir starpstadija starp zemo un augsto purvu, un te vērojamas abu purva tipu iezīmes.
- Augstais jeb sūnu purvs – veidojas no pārejas purva un ir purva veidošanās pēdējā pakāpe. Šāds purvs ūdeni un barības vielas saņem tikai ar nokrišņiem.Tie veidojas reljefa pazeminājumos, augsnei pārpurvojoties. Sūnas sfagni veido kupolveida pacēlumus - ciņus, kas mijas ar purva ezeriņiem. Uz ciņiem aug sīkkrūmi - virši, vaivariņi, vistenes, brūklenes, spilvas, lācenes. Tur aug arī kukaiņēdājs augs - rasene.
Latvijas vecākie purvi sākuši veidoties pēc ledāja atkāpšanās apmēram pirms 8 -10 tūkstošiem gadu. Dziļākie purvi var sasniegt pat 12 metrus!
 |  |
| Purva vaivariņš, galvenokārt tā jaunās lapas, satur ēteriskas eļļas, kas rada reibinošu smaržu, tāpēc dažkārt ogotājiem un sēņotājiem tveicīgā vasarā, uzturoties vaivariņu tuvumā, sāp vai reibst galva. | Purva dzērvenes lieto uzturā, izmanto kā ārstniecības augu. Barība arī putniem – medņiem, rubeņiem, dzērvēm u.c |
 |  |
| Lācenes lieto uzturā. Izmanto arī kā ārstniecības augu un C vitamīna avotu. | Apaļlapu rasene ir kukaiņēdājs augs, tās lapas ir kā lamatas – kukaiņi pielīp pie lapas dziedzermatiņiem, kuri izdala lipīgu šķidrumu. Tā fermenti spēj izšķīdināt kukaini, pāri paliek tikai hitīna apvalki, spārni, kukaiņa kājas, bet izšķīdinātais kukainis tiek uzsūkts augā. Rasene apēd mušu |
 |  |
| Purva cūkausis. Lielā, baltā lapa, kura aptver dzelteno ziedu vālīti vidū, nemaz nav zieda sastāvdaļa, bet gan balta seglapa. Vālītē nogatavojas cūkauša augļi – spilgti sarkanas ogas.
Svarīgi! Indīgs! | Makstainās spilves pumpuri un sēklas ir svarīga medņu un rubeņu ēdienkartes sastāvdaļa. Ziedēšanas laikā spilves ir vilinošas kukaiņiem, kuru kāpurus savukārt iecienījušas raksturīgas purva putnu sugas – purva tilbīte un dzeltenais tārtiņš. |
 |  |
| Purva skalbe ir īrisu radiniece. | Trejdaivu puplaksi izmanto gan ārstniecībā, gan kā krāsaugu, gan mākslīgi ierīkotu ūdenstilpju apzaļumošanai. |
 |  |
| Platlapu vilkvālītei ziedi sakopoti vālītē, kurā vīrišķo ziedu vālīte atrodas tieši virs sievišķo ziedu vālītes. | Parastie baltmeldri pieder pie grīšļu dzimtas augiem un to ziedus veido tikai sīki sariņi, kuri slēpjas vārpiņu plēksnēs. |
 |  |
| Parastā purvmirte satur ēteriskās eļļas, to izmanto ārstniecībā. Savulaik to apiņu vietā pievienoja alum, bet mūsdienās pazīstams kā Rīgas melnā balzāma smaržīga sastāvdaļa. Latvijā īpaši aizsargājama augu suga. | Pundurbērzs. Tundras augs. Latvijā īpaši aizsargājama augu suga. |
Ķemeru Lielais tīrelis