Ekosistēmās, kuras izveidojis cilvēks, piemēram, dārzs, dīķis, pagalms vai parks, cilvēks apzināti savairo sev vēlamās augu sugas un neļauj attīstīties dabiskajai savvaļas augu daudzveidībai.
Dārzs
Augļu un sakņu dārzus cilvēki iekopj, lai iegūtu pārtikas augus sev vai mājdzīvniekiem.
 |  |
| Augļu dārzos audzē ābeles, bumbieres, ķiršus, plūmes, kā arī krūmus - upenes, jāņogas, cidonijas, aronijas, avenes, kazenes, zemenes. | Sakņu dārzos audzē kartupeļus, burkānus, redīsus, kāpostus, sīpolus, kā arī garšaugus - dilles, pētersīļus, selerijas, majorānu. No lopbarības augiem tiek audzētas lopbarības bietes, cukurbietes. |
 |  |
| Purvos tiek izveidotas lielogu dzērveņu un zileņu audzētavas. Arī šāds dārzs ir jāravē un jāmēslo. | Dekoratīvo augu dārzos audzē ziedus, dekoratīvos kokus un krūmus. Pavasarī zied tulpes, narcises, ceriņi, filadelfi. Vasarā - peonijas, lilijas, īrisi, kliņģerītes, samtenes. Rudens pusē sāk ziedēt gladiolas, dālijas, asteres. |
Visi dārzi ir jākopj - jārušina, jāravē, jāuztur noteikts mitruma režīms. Savvaļas augus, kuri aug dārza kopā ar kultūraugiem, sauc par nezālēm. Nezāles nomāc kultūraugus un var aizaudzēt dārzu.