Visu organismu šūnām ir plazmatiskā membrāna, citoplazma un ribosomas, bet ir atšķirīgi citi šūnas organoīdi.
Par organoīdu sauc ikvienu šūnas sastāvdaļu ar noteiktu uzbūvi un funkcijām.
Atkarībā no šūnu attīstības pakāpes visus organismus iedala prokariotos un eikariotos.
Baktērijas ir prokarioti – vienšūnas organismi, kam atšķirībā no eikariotiem nav kodola un ar membrānām norobežotu šūnas organoīdu.
Eikarioti ir organismi (sēnes, augi, dzīvnieki u. c.), kuru šūnās ir kodols, kas norobežots ar divām membrānām.
Kodola nozīmīgākā sastāvdaļa ir hromatīns – DNS pavedieni, kas šūnas dalīšanās laikā ir savītu (spiralizētu) nūjiņveida hromosomu veidā. Eikariotu šūnās ir arī citi ar membrānām norobežoti organoīdi, kuriem ir specifiska uzbūve un funkcijas: endoplazmatiskais tīkls, Goldži komplekss, mitohondriji u. c. Eikariotu šūnu citoplazmā ir izvietots olbaltumvielu pavedienu režģis jeb citoskelets. Celulozes šūnapvalks, ar šūnsulu pildītas vakuolas un plastīdas ir tikai augu šūnām, bet centrosoma, kas sastāv no divām centriolām un nodrošina šūnas dalīšanos – tikai dzīvnieku šūnām.
- 1. Plazmatiskā membrāna. Fosfolipīdu molekulu dubultslānis, kurā ir olbaltumvielu molekulas. Nodrošina vielu apmaiņu starp citoplazmu un vidi. Uztver izmaiņas apkārtējā vidē.
- 2. Goldži komplekss. Plakanu cisternu un pūslīšu sistēma. Uzkrāj ET sintezētās vielas un transportē tās pūslīšu sastāvā. Pūslīši izdala vielas ārpus šūnas vai veido lizosomas.
- 3. Citoplazma. Šūnas „ķermenis”, kas sastāv no šķidras iekšējās vides un organoīdiem. Nodrošina vielmaiņu šūnā un mijiedarbību starp organoīdiem.
- 4. Kodols. No citoplazmas ar divām membrānām norobežota šūnas sastāvdaļa, kas satur hromatīnu. Visbiežāk kodols ir apaļš, ar 10 nm diametru. Tajā ir viens vai vairāki kodoliņi. Satur iedzimtības informāciju. Regulē šūnas darbību. Kodoliņā veidojas ribosomu sastāvdaļas, kas caur kodola porām nonāk citoplazmā.
- 5., 6. Endoplazmatiskais tīkls (ET). No membrānām veidota cisternu un caurulīšu sistēma. Uz graudainā ET piestiprinās ribosomas, bet gludajam ET ribosomu nav. Graudainais ET veic olbaltumvielu sintēzi, pārveidošanu un transportu. Gludais ET sintezē lipīdus.
- 7. Lizosoma. Ar membrānu norobežots šūnas organoīds, kurā ir šķeļošie enzīmi. Dažādu vielu un novecojošu šūnas struktūru sadalīšana.
- 8. Mitohondrijs. Ar divām membrānām klāts šūnas organoīds. Iekšējā membrāna veido krokas – kristas. Iekšienē ir šķidra vide ar ribosomām, DNS, enzīmiem. Diametrs apmēram 1 µm. “Šūnas spēkstacija”. Skābekļa klātbūtnē oksidējoties organiskiem savienojumiem, atbrīvojas enerģija, kas tiek izmantota ATP sintēzei.
- 9. Hloroplasts. Augu šūnu plastīda, kas norobežota ar dubultmembrānu. Iekšējā vidē jeb stromā ir membrānā ietvertu plakanu cisternu (tilakoīdu) kaudzītes – granas, sīkas ribosomas, DNS, tauku un cietes ieslēgumi. Tilakoīdu membrānās ir hlorofils. Diametrs apmēram 2 µm. Veic fotosintēzi, pārvēršot gaismas enerģiju par ATP saišu enerģiju. Šo enerģiju patērē, lai no neorganiskajām vielām (ogļskābās gāzes un ūdens) ražotu organiskās vielas.
10. Vakuola. Ar membrānu klāts augu šūnu organoīds, kas satur šūnsulu. Daļai protistu ir pulsējošās un gremošanas vakuolas. Šūnsulā uzkrāj vielmaiņas produktus, regulē spiedienu šūnā. Galvenā nozīme ūdens uzsūkšanā šūnā. - 11. Šūnapvalks. Sedz augu, sēņu un baktēriju šūnu plazmatisko membrānu. Augu šūnapvalki satur vairāk celulozi, sēņu – hitīnu, bet baktēriju šūnapvalks – mureīnu. Mehāniski balsta un aizsargā šūnu, nodrošina vielu apmaiņu starp šūnām.
- 12. Centrosoma. Atrodama dzīvnieku šūnās. Sastāv no 2 centriolām. Šūnu dalīšanās laikā veido dalīšanās vārpstas pavedienus, kas sadala hromatīdas starp meitšūnām.
Šie organoīdi nav attēloti zīmējumos, bet atrodas šūnās:
- Ribosoma. Ļoti mazs organoīds, kas sastāv no divām daļām (subvienībām). Diametrs apmēram 25 nm. Sintezē olbaltumvielas.
- Peroksisoma. Ar membrānu norobežots šūnas organoīds, satur enzīmu katalāzi. Pārstrādā lipīdus vai ogļhidrātus. Sadala ūdeņraža peroksīdu par ūdeni un skābekli.
- Citoskelets. Eikariotu šūnās – mikrocaurulītes (diam. 10 – 24 nm) un tievu olbaltumvielu pavedienu tīkls (5 – 7 nm) Nodrošina šūnu formu, iekššūnu transportu, veido šūnas balsta sistēmu.