Segaudi – augu audi, kas klāj visus auga orgānus no ārpuses, pasargā no ārvides nelabvēlīgās iedarbības un nodrošina saistību ar ārvidi.
Segaudu uzdevums ir aizsargāt citas auga šūnas no vides kaitīgās ietekmes. Augu orgānus to attīstības sākumā sedz tikai primārie segaudi – epiderma, bet vēlāk uz vecākajām auga daļām var attīstīties arī sekundārie segaudi – periderma, un terciārie segaudi – kreve.
Epiderma sedz visas auga daļas, izņemot saknes uzmavu un augšanas konusa galu.
Parasti epiderma sastāv no vienas šūnu kārtas. Epidermas šūnu šūnapvalki izdala īpašu vielu – kutīnu, kas veido uz auga ārējās virsmas plānu kutikulas slāni.
Dažkārt uz epidermas veidojas matiņi, kuru uzdevums ir sargāt augus no pārkaršanas saulē, pārmērīgas ūdens zaudēšanas, straujām temperatūras izmaiņām.
Epidermā atrodas arī atvārsnītes. Tās ir atveres, kas nodrošina auga gāzu maiņu un transpirāciju (ūdens iztvaikošanu caur lapām).
Sakņu epidermu sauc par rizodermu. Periderma veidojas daudzgadīgām kailsēkļu un segsēkļu daļām – stumbram un saknei. Tā ir gāzu un ūdens necaurlaidīga. Taču tajā veidojas atveres – lenticeles, kas nodrošina saskari ar ārējo vidi.
Lenticeles redzamas uz auga virsmas kārpiņu vai pauguriņu veidā.
Kokaugiem peridermu stumbra ārpusē nomaina kreve. Tā spēj pasargāt pat no ugunsgrēka.