15. maijs - LATVIEŠU VALODA
EKSĀMENS VIDUSSKOLAI
Saistaudi ir audi, kas balsta un saista savā starpā epitēlijaudus, muskuļaudus un nervaudus. Saistaudi veido cilvēka ķermeņa balstu, izpilda barošanas funkciju, aizsardzības funkciju un atjaunošanas funkciju (brūču sadzīšana, dažādu defektu aizpildīšana).
Saistaudi atrodas visos orgānos. Sakarā ar orgānu dažādo darbību radušies arī ļoti dažādi saistaudi. Saistaudos ir daudz šūnstarpas vielas, tāpēc šūnas nepieguļ cita citai. Šūnstarpas viela saistaudos var būt gan šķidra, gan mīksta, gan cieta, tādēļ saistaudu īpašības ir ļoti dažādas.
 
1. Šķidrie saistaudi
  
250px-SEM_blood_cells.jpg
 
Asinis ir organisma šķidrie saistaudi, kas cilvēkam plūst tikai pa asinsvadiem. Tās organismā veic daudzas nozīmīgas funkcijas. Asinis transportē skābekli, ogļskābo gāzi un barības vielas, hormonus, kā arī veido un transportē aizsargvielas.
 
Šķidrie saistaudi ir arī limfa. Limfai ir nozīmīga loma organisma šūnu un audu vielu maiņas un attīrīšanas procesos. Atšķirībā no asinsrites sistēmas, limfātiskā sistēma nav noslēgta un tai nav centrālā pumpja. Limfa, kas cirkulē limfātiskajā sistēmā, pārvietojas ļoti lēni un zem maza spiediena.
 
2. Irdenie saistaudi
  
obese_fat_cell_jpg.jpg
Taukaudi - irdeno saistaudu piemērs.
 
Irdenie saistaudi pilda balsta funkciju un barošanas funkciju, jo ar šo audu starpniecību barojas citi audi. Tie ļoti labi atjaunojas un aizpilda ne tikai saistaudu, bet arī muskuļaudu bojājumus. Tādējādi šie saistaudi organismā rada rētaudus. Irdenie saistaudi sastopami visos orgānos. Ādā irdenie saistaudi veido zemādu, citos orgānos - zemgļotādu. Irdenajos saistaudos sastopamas dažāda veida šūnas.
 
3. Cietie saistaudi
  
kaulaudi.jpg
 
Cietie saistaudi ir kaulaudi, kas balsta un aizsargā iekšējos orgānus un kopā ar muskuļiem nodrošina ķermeņa pārvietošanos. To šūnstarpu viela satur kalcija u. c. sāļus un ir cieta.