Zivis ir ūdensdzīvnieki, kuri elpo ar žaunām.
Upes asaris
Atlantijas lasis
Zivju ķermenim ir plūdlīnijas forma, ekstremitātes ir pārveidotas par spurām. Video Peldošas kaulzivis koraļļu rifā
Zivīm īpatnējs maņu orgāns - sānu līnija, kas uztver ūdens vibrācijas.
Gandrīz visas zivis, izņemot tunzivis un baltās haizivis, ir aukstasiņu dzīvnieki, kuru ķermeņa temperatūra ir atkarīga no apkārtējās vides.
Zivis iedala 2 klasēs - skrimšļzivīs un kaulzivīs. Skrimšļzivju skelets sastāv no skrimšļa. Tām ir iekšēja apaugļošanās. Mazuļi attīstās olā mātītes ķermenī. Tām attīstības ciklā nav kāpura stadijas - mazulis piedzimst līdzīgs mātei. Pie skrimšļzivīm ieder haizivis, rajas, stores. Video Milzu raja un Baltā haizivs
Pie skrimšļzivīm piederošā vaļu haizivs ir vislielākā zivs uz Zemes. Tās vidējais garums ir 9,7 metri, svars 9 tonnas. Tā barojas, filtrējot ūdeni.
Latvijā lielākā zivs ir pie kaulzivīm piederošais sams. Latvijā 2010. gadā tika noķerts rekordliels sams, kas bija 2,42 m garš un svēra 84,7 kg.
Kaulzivju skelets ir veidots no kaula un žaunas sedz žaunu vāki. To apaugļošanas ir ārēja. Mātītes dēj ikrus, bet tēviņi izlaiž pieņus.Attīstība ir nepilnīga - no olām izšķiļas kāpuri.