Gliemji ir galvkāji, gliemenes un gliemeži.
Parka vīngliemezis elpo ar plaušām un ir augēdājs.
Dižā bezzobe ir lielākā no Latvijā sastopamajām gliemenēm. Tai ir filtrējošs barošanās veids. Gliemenes elpo ar žaunām.
Kalmārs kā tipisks galvkājis ir brīvi peldošs plēsoņa. Tas pārvietojas, no piltuves izgrūžot ūdeni. Galvkāji elpo ar žaunām.
Gliemenes un galvkāji ir šķirtdzimuma dzīvnieki bet gliemeži - hermafrodīti. Apaugļošanās ir iekšēja. Gliemji dēj olas.
Gliemju maņu orgāni ir taustekļi un acis.
Gliemji ietilpst biocenožu dažādās barības ķēdēs. Ar sauszemes gliemežiem barojas krupji un kurmji. Ūdens gliemjus ēd daudzas zivis un jūraszvaigznes. Kalmāriem, sēpijām un astoņkājiem ir svarīga nozīme kā jūras zivju, roņu, kašalotu un citu dzīvnieku barībai. Ūdeņu biocenozēs gliemenēm ir liela nozīme kā ūdens filtrētājām. Piemēram, viena austere vienā stundā izfiltrē aptuveni 10 l ūdens, attīrot to no detrīta un mikroorganismiem.
Dažu sugu gliemjus cilvēks izmanto pārtikā un kā lauksaimniecības dzīvnieku barību. Austeres un mīdijas pārtikā tiek lietotas jau no seniem laikiem. Austeres dzīvo jūrā 1-7 metru dziļumā. Mīdijas ir parastas jūru piekrastes un sēkļu iemītnieces. Arī kalmāru, astoņkāju un dažu citu galvkājgliemju gaļa ir pārtikas produkts.
Austeres lietošanai uzturā tiek audzētas.
Video Austeru ferma
Milzu kalmāru uzbrukumi cilvēkiem ir mīts.