Zīdītāji ir visaugstāk attīstītie mugurkaulnieki. Tiem ir labi attīstītas galvas un muguras smadzenes, arī maņu orgāni. Zīdītāji ir siltasiņu dzīvnieki ar pastāvīgu ķermeņa temperatūru. Ķermeni klāj apmatojums, kas pasargā gan no aukstuma, gan karstuma. Video: Haskiji - tipiski zīdītāji!
Ādā ir tauku un sviedru dziedzeri, kas arī piedalās termoregulācijā. Zīdītāji ir šķirtdzimumu dzīvnieki ar iekšēju apaugļošanos.
Oldējēji (ehidna un pīļknābis) dēj olas, bet mazuļus nēsā somā un baro ar pienu.
Pīļknābis barību meklē ūdenī, bet tā midzenis atrodas uz sauszemes.
Bezplacentāļi, piem., ķenguri, dzemdē nepilnīgi attīstītu mazuli, kura attīstība turpinās somā.
Placentāļiem, piem., cilvēkiem, suņiem, kaķiem, dzimst attīstīti un vairumā izdzīvotspējīgi mazuļi, kurus māte baro ar pienu.
Pieaugušie zīdītāji barojas ar ļoti daudzveidīgu barību, tāpēc arī to gremošanas orgānu sistēmas ir daudzveidīgas.
Lielākais zīdītājs ir zilais valis (160 t).
Mazākais zīdītājs - tauriņsikspārnis, kurš sver 2 gramus.
Latvijā sastopamas aptuveni 63 zīdītāju sugas, no tām 26 sugas ir īpaši aizsargājamas, piem., visi sikspārņi, pelēkais un pogainais ronis.