Mums apkārt ik mirkli notiek informācijas, vielu un enerģijas apmaiņa, kuras rezultātā mēs iegūstam ekosistēmas pakalpojumus. Ekosistēmu veido dzīvie organismi - augi, dzīvnieki, mikroorganismi un nedzīvie dabas elementi - ūdens, ieži, gaiss.
Ekosistēma ir dzīvo organismu (biocenoze) un vides (biotops) kopums, kur nepārtraukti notiek enerģijas, vielu un informācijas aprite.
Ekosistēma var būt dabiski veidojusies jeb dabiskā ekosistēma (purvs, pļava, mežs u.c.) vai cilvēka veidota jeb mākslīga ekosistēma (parks, dīķis, akvārijs u.c.).
Dabiskā ekosistēma - purvs
Mākslīgā ekosistēma - akvārijs
Svarīgi!
Ekosistēmā dzīvo organismu pamatfunkcijas ir:
- Organisko vielu producēšana, ko veic producenti jeb autotrofi organismi (organismi, kas uzņem neorganiskās vielas un sintezē organiskās).
- Organisko vielu pārveidošana, ko veic konsumenti jeb heterotrofi organismi (uzņem gatavas organiskās vielas).
- Organisko vielu sadalīšana, ko veic reducenti jeb destruktori (nedzīvas organiskās vielas noārda līdz vienkāršiem neorganiskiem savienojumiem).
Piemērs organismu pamatfunkcijai ekosistēmā:
Parastais ozols - autotrofs organisms
Pelēkais vilks - heterotrofs organisms
Slieka - destruktori
Ekosistēmu ietekmē vairāki ārējie faktori - meža ugunsgrēki, dabas katastrofas, cilvēku saimniekošana, šo faktoru ietekmē notiek ekosistēmas izmaiņas jeb sukcesija. Ekosistēma iet bojā un veidojās jauna ekosistēma, piemēram, vasarā, augstas temperatūras un ilgstoša sausuma dēļ skujkoku mežos notiek ugunsgrēki, ugunsgrēka skartajās vietās ar laiku attīstās jauna ekosistēma - lapkoku mežs.
Sukcesija ir ekosistēmas pārveidošanās, mainoties biotopam un biocenozei.