Svarīgi!
Atceries apgūto 4.klasē!
- pagātne ir tas, kas jau noticis;
- tagadne ir laiks, kurā dzīvojam pašlaik;
- laika gaitā cilvēku dzīve, priekšmeti, ēkas un apkārtne mainās;
- kā pagātnes notikumi un norises ietekmē tagadni un nākotni (5.klasē lietosi vārdus cēloņi un sekas);
- fakts ir pārbaudāma informācija, bet viedoklis – cilvēka domas vai vērtējums.
- kā atspoguļot notikumu secību laika līnijā.
5.klasē šīs zināšanas izmantosi, lai pētītu un salīdzinātu vēstures avotus.
3. Agrāk un tagad
Viss,kas redzams mums apkārt, ir radies,veidojies un attīstījies daudzu tūkstošu gadu laikā. Lai izprastu mūsdienu cilvēku un pasauli, kurā viņš dzīvo, ir jāprot ielūkoties pagātmnē, citā laikā, apstākļos un notikumos.
6. gs. radās ideja par vienotu laika skaitīšanas sistēmu. Kristīgā pasaulē laika skaitīšanas sākuma punkts ir Jēzus Kristus dzimšana. Gadu skaitīšana aizsākās pēc Kristus (pēc Kr.) jeb mūsu ērā (m.ē.), bet visus iepriekšējos notikumus skaitot pretējā virzienā, sākot saukt par laiku pirms Kristus vai pirms mūsu ēras (p.m.ē)
Tagadne – pašreizējais, tagadējais laika posms.
Tagadne ir ļoti īss laika sprīdis, jo katrs mirklis, kurš ir pagājis, ir pagātne.
Pagātne - norāda uz laika periodu pirms tagadnes, bet to lieto arī, lai atsauktos uz lietu vai modi, kas jau ir novecojusi, un uz iepriekšējo pieredzi (atmiņām), kas cilvēkam ir.
Piemērs:
Avots A: 1930. gada klases fotogrāfijā skolēni sēž koka solos. Klasē ir tāfele un grāmatas.
Avots B: mūsdienu klases fotogrāfijā redzami atsevišķi galdi, dators, projektors un interaktīvā tāfele.
Salīdzinot avotus, iespējams noteikt:
| Salīdzināmais | Agrāk | Tagad |
|---|---|---|
| Skolēnu galdi | Koka soli | Atsevišķi galdi |
| Mācību līdzekļi | Grāmatas un tāfele | Grāmatas, datori un projektors |
| Kopīgais | Skolēni mācās klasē | Skolēni mācās klasē |
Salīdzinot avotus, jānosaka:
- kas ir mainījies;
- kas ir saglabājies;
- ar kādiem pierādījumiem avotā to var pamatot.
Nepietiek pateikt: “Agrāk viss bija citādi.” Jānosauc konkrēta atšķirība un avots, kurā tā redzama.
Cēloņi un sekas
Cēlonis ir tas, kāpēc notikums vai pārmaiņa notika.
Sekas ir tas, kas notika cēloņa vai notikuma rezultātā.
Piemērs:
Skolā sāka izmantot datorus.
- Cēlonis: attīstījās tehnoloģijas un skolai tika iegādāti datori.
- Sekas: skolēni varēja meklēt informāciju internetā un pildīt digitālus uzdevumus.
Vienam notikumam var būt:
- vairāki cēloņi;
- vairākas sekas;
- gan īslaicīgas, gan ilgstošas sekas.
Piemērs:
Īslaicīgas un ilgstošas sekas
Piemērs: skolā sāka izmantot datorus.
- Īslaicīgas sekas – skolēniem un skolotājiem bija jāiemācās lietot jaunās ierīces un programmas.
- Ilgstošas sekas – mainījās mācību process: informāciju varēja meklēt internetā, veidot digitālus darbus un mācīties attālināti.
Īslaicīgas sekas jūtamas uzreiz vai neilgu laiku, bet ilgstošas sekas saglabājas daudzus gadus un var ietekmēt cilvēku dzīvi arī nākotnē.
Kā avoti palīdz noteikt cēloņus un sekas?
Fotogrāfija var parādīt, kas ir mainījies, taču tā ne vienmēr paskaidro, kāpēc pārmaiņas notikušas. Lai noskaidrotu cēloņus, var būt vajadzīgi citi avoti – dokumenti, avīžu raksti, vēstules vai cilvēku atmiņas.
Tādēļ vēstures pētnieks:
- salīdzina vairākus avotus;
- atrod pārmaiņu pierādījumus;
- meklē informāciju par pārmaiņu cēloņiem;
- nosaka iespējamās sekas;
- pamato secinājumu ar avotos atrasto informāciju.
Fakts un viedoklis
Fakts ir informācija, kuru iespējams pārbaudīt un pierādīt.
Piemēri:
- “Skolas ēka uzcelta 1928. gadā.”
- “Fotogrāfijā redzami 25 skolēni.”
- “Pasākums notika 15. maijā.”
Faktu var pārbaudīt dokumentos, fotogrāfijās, kartēs vai citos avotos.
Viedoklis ir cilvēka domas, izjūtas vai vērtējums.
Piemēri:
- “Vecā skolas ēka bija ļoti skaista.”
- “Tas bija aizraujošākais pasākums.”
- “Mācīties agrāk bija daudz grūtāk.”
Citiem cilvēkiem par to pašu notikumu var būt atšķirīgs viedoklis.
Kā tos atšķirt?
| Jautājums | Fakts | Viedoklis |
|---|---|---|
| Vai informāciju var pārbaudīt? | Jā | Ne vienmēr |
| Vai to iespējams pierādīt ar avotu? | Jā | Tas ir personisks vērtējums |
| Vai dažādi cilvēki to var vērtēt atšķirīgi? | Parasti nē | Jā |
| Vai izmantoti vērtējoši vārdi? | Parasti nē | Bieži jā |
Par viedokli var liecināt vārdi:
- manuprāt;
- man šķiet;
- skaists;
- garlaicīgs;
- labākais;
- visgrūtākais;
- aizraujošs.
Piemērs:
“Skola tika atklāta 1928. gadā. Tā bija skaistākā ēka visā pagastā.”
- Fakts: skola tika atklāta 1928. gadā.
- Viedoklis: tā bija skaistākā ēka visā pagastā.
Arī viedoklis var būt noderīgs vēstures avotā. Tas palīdz noskaidrot, ko cilvēks domāja vai juta. Tomēr viedokli nedrīkst pasniegt kā pierādītu faktu.
Kā pārbaudīt vēstures avotā sniegto informāciju?
Ne viss avotā rakstītais vai stāstītais ir pilnīgi precīzs. Cilvēks var:
- kaut ko neatcerēties;
- kļūdīties;
- aprakstīt notikumu tikai no sava skatpunkta;
- censties pārliecināt citus;
- izteikt savu vērtējumu kā faktu.
Tāpēc pētniekam jānoskaidro:
- kas ir avota autors;
- kad avots radīts;
- kādam nolūkam tas radīts;
- kuri apgalvojumi ir fakti;
- kuri apgalvojumi ir viedokļi;
- vai informāciju apstiprina citi avoti.
Piemērs
Bijušais skolēns stāsta:
“Mūsu skolā bija vislabākie skolotāji. 1965. gadā klasē mācījās 30 skolēni.”
Pirmais teikums ir viedoklis, jo tas ir personisks vērtējums. Otrais teikums ir pārbaudāms fakts, kuru var salīdzināt ar klases žurnālu vai fotogrāfiju.
Atceries!
- Vēstures avots ir liecība par pagātni.
- Avotus grupē rakstītajos, lietiskajos, vizuālajos, mutvārdu un skaņas avotos.
- Viens avots var piederēt vairākām grupām.
- Salīdzinot avotus, var noteikt, kas agrāk un tagad ir atšķirīgs un kas saglabājies.
- Cēlonis paskaidro, kāpēc kaut kas notika.
- Sekas parāda, kas notika rezultātā.
- Fakts ir pārbaudāms, bet viedoklis ir cilvēka vērtējums.
- Secinājums jāpamato ar vēstures avotā atrastu informāciju.
- Pilnīgākam priekšstatam jāizmanto vairāki vēstures avoti.