Agrāk un tagad.
Senie cilvēki diennakts laiku noteica pēc saules un pēc zvaigznēm. Par gada sākumu uzskatīja garāko vasaras dienu. Gada iedalījums veidojies cilvēkiem vērojot Zemes tuvāko pavadoni - Mēnesi. Cilvēki ievēroja ka Mēness forma mainās, un no viena pilnmēness līdz nākošajam paiet 30 dienas. Gada laikā Mēness apriņķo Zemei apkārt vairāk kā 12 reizes, tāpēc gadu sāka iedalīt mēnešos. Savukārt katru mēnesi iedalīja četrās fāzēs: pieaugošs, pilns, dilstošs un tukšs Mēness, katra no fāzēm ilgst apmēram nedēļu.
Laika ritējumam nav ne sākuma, ne gala. Lai varētu orientēties laikā, dažādas tautas ir pieņēmušas kādu būtisku notikumu par laika skaitīšanas sākumpunktu.
6 .gs. radās ideja par vienotu laika skaitīšanas sistēmu. Kristīgajā pasaulē laika skaitīšanas sākuma punkts ir Jēzus Kristus dzimšana. Aizsākās gadu skaitīšana pēc Kristus (pēc Kr.) jeb mūsu ērā (m.ē.), bet visus iepriekšējos notikumus skaitot pretējā virzienā, sākot saukt par laiku pirms Kristus vai pirms mūsu ēras (p.m.ē.). Ja kristīgā pasaule atzīmē 2021. gadu, tas nozīmē, ka kopš Jēzus Kristus dzimšanas ir pagājis 2021. gads.
Musulmaņiem – laika skaitīšana sākas no 622. gada, kad Muhameds pārcēla musulmaņu svētvietu no Mekas uz Medīnu.
Tagadne – pašreizējais, tagadējais laikposms.
Tagadne ir ļoti īss laika sprīdis, jo katrs mirklis, kurš ir pagājis, ir pagātne.
Vēstures izpēti interesē galvenokārt notikumi, kuri ir notikuši senāk. Katram vēsturiskam notikumam, procesam, pārmaiņām ir savs cēlonis. Tas izraisa turpmākos notikumus.
Pagātne – norāda uz laika periodu pirms tagadnes, bet to lieto arī, lai atsauktos uz lietu vai modi, kas jau ir novecojusi, un uz iepriekšējo pieredzi (atmiņām), kas cilvēkam ir.
Cēloņi un sekas.
Cēlonis – ir turpmāko notikumu izraisītājs.
Sekas – ir cēloņa darbības radītais iznākums, izmaiņas.
Sekas – ir cēloņa darbības radītais iznākums, izmaiņas.
Attēlā: Pasaules ievērojamāko atklājumu, kuri būtiski mainīja pasaules attīstību, laika līnija
Piemēram, jaunu atklājumu un izgudrojumu rezultātā attīstījās gludeklis: sākotnēji karsējams uz oglēm, vēlāk pildīts ar oglēm, tad tvaika gludeklis, pēc tam elektriskais.
Ja cilvēki līdz šim izmantoja ogļu gludekli, tad izgudrojot elektrību, sāka izmantot elektrisko gludekli.
Attēlā: Gludekļu evolūcija, pateicoties elektrības atklāšanai
Tātad, cēlonis bija elektrības izgudrošana, sekas – elektriskā gludekļa, fēna, tējkannas, ledusskapja, plīts un citu elektroierīču izgudrošana.
Tātad, cēlonis tam, ka varēja izgudrot automobīli, bija iekšdedzes dzinēja izgudrošana. Sekas – cilvēkiem kļuva pieejamas mašīnas, lidmašīnas, pieveicami lieli attālumi īsā laika periodā.
Radio viļņu atklāšana radīja iespēju izgudrot radio, telefonus, telegrāfu. Mūsdienās, zinātnei attīstoties, telefoni ir attīstījušies ļoti strauji.
Daudzi politiski notikumi ir par cēloni turpmākajām sekām, piemēram:
Lai nodibinātu kolhozus, bija jāatbrīvojas no turīgajiem zemniekiem, kuri pretojās kolhozu izveidošanai. Vēlme dibināt kolhozus bija cēlonis 1949. gada 25. marta cilvēku izsūtīšanai, un pati izsūtīšana (deportācija) bija sekas.
Attēlā: Lopu vagoni, ar kuriem no Latvijas aizveda izsūtījumā uz Sibīriju vairāk nekā 50 000 cilvēku
Arī tavai ikdienas rīcībai ir cēloņi un sekas, piemēram:
Tu ziemā silti nesaģērbies, tāpēc saslimi.
Vakar neizmācījies, šodien saņēmi nesekmīgu vērtējumu.
Regulāri netīri zobus, ciet no zobu bojāšanās un sāpēm.
Tu aizmirsi sporta tērpu, tāpēc nevarēji piedalīties stundā.
Katram cilvēkam ir savi uzskati, pieredze, attieksme un nostāja attiecībā pret notikumiem pasaulē, politikā un vēsturē. Tie veidojas dažādu apstākļu ietekmē: audzināšanas, politisko simpātiju vai antipātiju, reliģisko uzskatu, vērtību piedzīvotā dēļ. Ne velti ir teiciens: "Cik cilvēku, tik viedokļu". Nav vienādu cilvēku, tāpēc arī viedokļi atšķiras.