APVIDVĀRDI
Šie vārdi radušies vēsturiski, pateicoties mūsu izlokšņu savdabībai un saskarsmei ar kaimiņu tautu valodām.
Lai gan visā Latvijā mēs runājam vienā valodā, katrā novadā ir savi unikālie, īpašie vārdi, kas padara valodu bagātāku.
Ko parasti nosauc apvidvārdi?
Visbiežāk šādus īpašus nosaukumus mēs piešķiram lietām, kas mums ir visapkārt ikdienā:
Apvidvārdi ir vārdi, kurus lieto tikai kādā noteiktā Latvijas daļā un kuri nepieder pie literārās valodas leksikas.
Lai gan visā Latvijā mēs runājam vienā valodā, katrā novadā ir savi unikālie, īpašie vārdi, kas padara valodu bagātāku.
Ko parasti nosauc apvidvārdi?
Visbiežāk šādus īpašus nosaukumus mēs piešķiram lietām, kas mums ir visapkārt ikdienā:
- sadzīves priekšmetiem un darba rīkiem (piemēram, dores – durvis, cīris – cirvis)
- ēdieniem un lauksaimniecības produktiem (piemēram, pankops – pankūka, nūdaļas – makaroni, sipisnieks – biezpiens)
- apģērbam (piemēram, drānis – lakatiņš, tupeles – kurpes)
- dabas objektiem un augiem (piemēram, pucene – pīlādzis) u.c.
Populāri piemēri Latvijas novados
Viens no zināmākajiem piemēriem ir vārds kartupelis. Atkarībā no tā, kurā Latvijas pusē jūs atrodaties, to var saukt dažādi:
Viens no zināmākajiem piemēriem ir vārds kartupelis. Atkarībā no tā, kurā Latvijas pusē jūs atrodaties, to var saukt dažādi:
Piemērs:
Kurzemē – rācenis;
Vidzemes vidienē – tupenis;
Latgalē – buļba.
Vidzemes vidienē – tupenis;
Latgalē – buļba.
Vēl ļoti dažādi tiek saukta varde:
Piemērs:
Ziemeļvidzemē – kunne vai kunna;
Rietumkurzemē – naģe;
Latgalē – vardive.
Citos novados ir vēl unikālāki vārdi. Latgalē pērtiķi mēdz saukt par mierkaču un termometru par gradusnīku.
Kā atpazīt un kur meklēt apvidvārdus?
Kā atpazīt un kur meklēt apvidvārdus?
- Daiļliteratūra: Rakstnieki bieži izmanto apvidvārdus, lai lasītājam labāk parādītu konkrētā novada vidi un cilvēku runas veidu
- Tautasdziesmas: Mūsu folklorā ir saglabājušies ļoti daudzi seni apvidvārdi, piemēram, luste (prieks) vai tupeles (kurpes)
- Poētismi: Daži apvidvārdi skan tik skaisti, ka tos lieto kā dzejas vārdus, piemēram, dardedze (varavīksne) vai kaiva (kaija)
- Vārdnīcas: Ja dzirdi vārdu, ko nesaproti, tā nozīmi var meklēt dažādās vārdnīcās (Tezaurs.lv)
Svarīgi!
Apvidvārdi liecina par mūsu saknēm un katra novada unikālo kultūru!
Apvidvārdu veidošanās pamatā ir dialekti un izloksnes. Tie ir kā lielāki un mazāki zari mūsu valodas kuplajā kokā.
Dialekts ir vēsturiski izveidojies valodas paveids, kuru lieto plašākā Latvijas teritorijā
Katru dialektu veido vairākas līdzīgas un radniecīgas izloksnes.
Latviešu valodā tradicionāli izšķir trīs galvenos dialektus:
Latviešu valodā tradicionāli izšķir trīs galvenos dialektus:
- Vidus dialekts (uz tā pamata ir veidojusies mūsu literārā valoda);
- Lībiskais dialekts (sastopams Kurzemes ziemeļos un Vidzemes rietumos);
- Augšzemnieku dialekts (izplatīts Latgalē, Sēlijā un Vidzemes austrumos)
Dialekti atšķiras ne tikai ar vārdiem (leksiku), bet arī ar to, kā mēs izrunājam skaņas.
Piemērs:
Vārdu māte visos dialektos sapratīs, bet izrunās atšķirīgi: vidus dialektā teiks māte, augšzemnieku – muote, bet lībiskajā dialektā – māt.
Izloksne ir vēl smalkāks valodas iedalījums. Tas ir valodas paveids, ko lieto pavisam nelielā teritorijā, piemēram, vienā novadā vai pat pagastā
Šīs atšķirības parasti ir radušās vēsturisku iemeslu dēļ, piemēram, tādēļ, ka senatnē noteiktās vietās dzīvojušas dažādas ciltis (kurši, sēļi, latgaļi).
Tieši izloksnēs un dialektos rodas mūsu pētītie apvidvārdi – vārdi, ko lieto tikai konkrētā Latvijas daļā.