Vai esi kādreiz aizdomājies, no kurienes cēlušies vārdi, kurus ikdienā lietojam? Mūsu valodas vārdu krājums ir kā milzīgs puzles gabaliņu kopums, kurā katram vārdam ir sava izcelsmes vēsture. Šo vēsturi pēta īpaša valodniecības nozare – etimoloģija.
Indoeiropiešu valodu saime (koks) ir tikai viena no daudzām valodu saimēm. Piemērm, igauņu valoda pieder pie pavisam cita valodu koka - Somugru valodu saimes.
Ir divas svarīgas vārdu grupas: mantotā un aizgūtā leksika jeb vārdu kopums.
MANTOTĀ LEKSIKA
Ir divas svarīgas vārdu grupas: mantotā un aizgūtā leksika jeb vārdu kopums.
MANTOTĀ LEKSIKA
Mantotā leksika ir mūsu senais mantojums. Tie ir vārdi, kas pie mums atnākuši no tālas senatnes un ir kopīgi daudzām radniecīgām valodām.
Izpēti valodu kokā, kuras valodas ir radniecīgas latviešu valodai!
Mantotā leksika ir vārdi, kurus mūsu senči lietojuši jau pirms tūkstošiem gadu, lai apzīmētu svarīgākos jēdzienus ikdienas dzīvē.
Kā tos atpazīt?
Šie vārdi parasti apzīmē pašas ierastākās un svarīgākās pamatlietas mūsu dzīvē. Tie var būt saistīti ar dabu, ģimeni, mājokli un darbu.
Piemērs:
No indoeiropiešu valodu saimes (vissenākie): saule, mēness, māte, kaķis, sniegs.
No baltu valodu zara (kopīgi ar lietuviešiem): zivs, biedrs, logs, kupls, pirkt.
No baltu valodu zara (kopīgi ar lietuviešiem): zivs, biedrs, logs, kupls, pirkt.
Svarīgi!
Mantotie vārdi veido mūsu valodas pamatu un lielāko vārdu krājuma daļu.
AIZGŪTĀ LEKSIKA
Aizgūtā leksika jeb aizguvumi ir vārdi, kurus esam aizguvuši no kaimiņu valodām (vēsturisku notikumu rezultātā).
Kāpēc mēs aizgūstam vārdus?
Lai nosauktu jaunas parādības un priekšmetus, kuru mums pašiem agrāk nebija.
Mūsu valodā ir ļoti daudz aizguvumu no dažādām valodām.
Piemērs:
No vācu valodas (visvairāk aizguvumu par mājas dzīvi un amatiem): bikses, glāze, panna, ziepes, kaste, rēķināt, stārķis.
No krievu valodas (seni tirdzniecības un sadzīves vārdi): zābaks, soma, pīrāgs, baznīca, cena, kapeika, bagāts.
No lībiešu valodas (vārdi par jūru un dabu): kaija, puika, sēne, liedags, kukainis, puķe.
No lietuviešu valodas: ģimene, veikals, kareivis.
No krievu valodas (seni tirdzniecības un sadzīves vārdi): zābaks, soma, pīrāgs, baznīca, cena, kapeika, bagāts.
No lībiešu valodas (vārdi par jūru un dabu): kaija, puika, sēne, liedags, kukainis, puķe.
No lietuviešu valodas: ģimene, veikals, kareivis.