Posmkāju (kukaiņu, zirnekļveidīgo un vēžveidīgo) ķermeni klšaj cieta čaula - hitīna apvalks.
Hitīna apvalks – posmkāju (kukaiņu, zirnekļveidīgo un vēžveidīgo) ķermeņa ārējais skelets, kas balsta un aizsargā ķermeni.
Vabolēm ir hitīna apvalks
Hitīns ir organiska viela. Sākumā hitīna apvalks ir mīksts, bet pēc tam pakāpeniski sacietē, jo tajā izgulsnējas neorganiskas vielas. Apvalks piešķir ķermenim formu, krāsu, pasargā no ievainojumiem, kā arī no ūdens iztvaikošanas. Posmu vietās hitīna apvalks ir mīkstāks, kas ļauj nodrošināt kustības. Cietais hitīna apvalks traucē dzīvnieka augšanu, tāpēc tas regulāri tiek nomests. Kamēr jaunais apvalks ir mīksts, dzīvnieks strauji aug. Apvalku maina kukaiņi, zirnekļi, vēžveidīgie.
Gliemju čaulas.
Daudzu gliemju ķermeni klāj cieta čaula, kuras forma un krāsa ir pielāgota dzīvesveidam. Čaula sastāv no trim slāņiem, ārpusi veido ragviela. Visbiezāko slāni veido kaļķis, bet iekšpusē atrodas perlamutra slānis.
Gliemežu čaula ir viengabalaina un savīta spirālveidīgi. Tajā atrodas gliemeža iekšējie orgāni, kā arī var paslēpt galvu un kāju. Čaula aug kopā ar gliemezi. Kailgliemežiem čaula ir izzudusi.
Raibais vīngliemezis
Spānijas kailgliemezis
Gliemenēm ir divvāku čaula, kuras kopā satur elastīga saite. Čaula aizsargā visu gliemeņu ķermeni. Čaulas krāsa atbilst to dzīves videi.
Dižā bezzobe
Gliemenēm pēc čaulas var noteikt to vecumu, jo uz tās veidojas gadskārtu loki. Dažām gliemenēm čaulas iekšpusē ir biezs perlamutra slānis. Ja starp gliemenes ķermeni un čaulu iekļūst smilšu graudiņš, ap to izgulsnējas perlamutrs un veidojas pērle.