Katrs organisms ir norobežots ar ārējo apvalku, kas atdala to no apkārtējās vides un nodrošina tā veselumu. Segaudu orgānu sistēma ir dzīvnieku āda un gļotāda, kas sedz organisma virsmu, orgānus, dobumus. Pie segaudu orgānu sistēmas pieder arī ādas veidojumi – nagi, mati, spalvas, zvīņas, ragi.
Āda – dzīvnieku un cilvēka ķermeņa ārējais apvalks.
Cilvēka āda veic vairākas funkcijas, galvenās no tām:
  • atdalīt organismu no ārējās vides;
  • pasargāt organismu no apkārtējās vides negatīvās iedarbības;
  • nodrošināt vielu uzņemšanu un izvadīšanu;
  • nodrošināt nemainīgu organisma temperatūru.
  • Saules ietekmē ādā veidojas arī D vitamīns.
Āda ir lielākais cilvēka orgāns, kas ir veidots no 3 slāņiem.
 
YCUZD_250828_7574_ada.svg
Svarīgi!
Cilvēka āda ir veidota no 3 slāņiem - epidermas, dermas un zemādas.
Epiderma jeb virsāda ir ārējais ādas slānis, kas veidots no vārākām epitēlijšūnu kārtām. Virsādas virsējo slāni veido vairākas kārtas nedzīvu zvīņveida šūnu. Visbiezākā epiderma ir uz plaukstām un pēdām (biezums no 0,03 līdz 1,5 mm). Virsādas dziļākos slāņos notiek aktīva epitēlija šūnu dalīšanās un augšana. Epidermā atrodas pigmenta šūnas - melanocīti, kuri satur pigmentu melanīnu, kas nosaka ādas krāsu. Jo vairāk melanīna, jo tumšāka āda. Ilgstoši uzturoties saulē, āda paliek tumšāka, jo tā ir organisma aizsargreakcija. Saules ietekmē ādā veidojas D vitamīns. Ultravioleto staru ietekmē D provitamīns pārvietojas D vitamīna aktīvajā formā, kura veicina kalcija izgulsnēšanos kaulos.
 
Derma jeb īstā āda pamatā veidota no saistaudiem. Īstā āda sastāv no daudz asinsvadiem, nerviem, receptoriem, matiņiem, tauku un sviedru dziedzeriem. Derma veic vairākas funkcijas: aizsardzību, termoregulāciju, vielmaiņas galaproduktu izvadīšanu, jušanu un rezerves vielu uzkrāšanu.
  • Sviedru dziedzeri atgādina saritinātu caurulīti, kuru aptver kapilāri. Tie palīdz atbrīvoties no nevajadzīgām vielām un piedalās termoregulācijā. No kapilāriem sviedru dziedzeros nonāk ūdens un organismam nevajadzīgie sāļi. Tie veido sviedrus un tie tiek izdalīti uz ādas virsmas. Sviedru dziedzeri izvietoti nevienmērīgi. Visvairāk to ir padusēs, cirkšņos, uz plaukstām, pēdām.
  • Tauku dziedzeri parasti atrodas blakus matu folikuliem un izvada sekrētu matu kanālā. Tauku dziedzeri izdala sebumu (taukvielu maisījumu), kas pārklāj ādas un matu virsmu ar plānu kārtiņu. Tauku dziedzeri uz ķermeņa izvietoti nevienmērīgi. Daudz ir, piemēram, uz sejas, galvas matainās daļas, muguras un krūškurvja, bet vispār nav uz pēdām, elkoņiem. To darbību stimulē androgēni hormoni, tāpēc pusaudžiem pubertātē tie kļūst aktīvāki. Pārmērīga aktivitāte izraisa taukainu ādu (seboreja) un pūtītes (akne).
  • Asinsvadi nodrošina ķermeņa termoregulāciju un piegādā ādai barības vielas. Paaugstinoties ķermeņa temperatūrai, kapilāri paplašinās, āda kļūst sārta, siltumatdeve pieaug. Temperatūrai pazeminoties, kapilāri sašaurinās, siltumatdeve samazinās.
  • Receptori atrodas gan epidermā, gan dermā. Ādas receptori ir specializēti nervu gali, kas uztver dažādus kairinājumus un ir savienoti ar nerviem, lai informāciju nogādātu smadzenēm. Tie uztver pieskārienus, temperatūras izmaiņas vidē, spiedienu, sāpes un citus kairinājumus. Termoreceptori reaģē uz temperatūras maiņu (aukstums / karstums).
    Pieskāriena receptori uztver vieglu pieskārienu, tekstūru. Ir ļoti jutīgi, dod precīzu informāciju par pieskāriena vietu un virsmas struktūru. Spiediena receptori reaģē uz spēcīgu spiedienu, ādas stiepšanos vai vibrāciju, uztver pēcīgāku pieskārienu, ādas deformāciju, izstiepumu. Sāpju receptori uztver audu bojājumu, kairinājumu, iekaisumu. Aktivizējas pie mehāniska, ķīmiska vai termiska bojājuma un rodas sāpes sajūta.
Zemāda ir veidota no tauku šūnām. Zemādas funkcija ir pasargāt organismu un nodrošināt termoregulāciju. Tauki kalpo arī kā rezerves barības vielas gadījumā, ja tās ir nepieciešamas organismam. Labi attīstīts zemādas slānis ir uz vēdera, bet tā nav uz acu plakstiņiem.
 
YCUZD_250708_7407_cilveka_adas_shema (1).png
Gļotāda - dobu orgānu iekšējais apvalks ar mitru virsmu.
Ar ārvidi saistītos orgānus klāj gļotāda, kas izdala gļotas, lai pasargātu organismu no mehāniskas, ķīmiskas iedarbības un slimību ierosinātājiem. Gļotāda atrodas elpceļos, gremošanas traktā, dzimumceļos, urīnizvadkanālā.
Gremošanas orgānos gļotāda veicina vielu uzsūkšanos (palielina virsmu), izdala vielas, kas šķeļ barību, piedalās barības pārvietošanā, pasargā no nevēlamiem mikroorganismiem.
 
shutterstock_1387078070.jpg
Cilvēka resnās zarnas bārkstiņu gļotāda
 
Elpceļu gļotādu klāj daudzkārtains cilindrisks skropstiņepitēlijs ar gļotu dziedzeriem, kas izdala gļotas. Zem epitēlija atrodas gļotādas saistaudi ar asinsvadiem un imūnām šūnām, kas nodrošina gļotādas sasilšanu un aizsardzību pret slimību ierosinātājiem. Skropstiņas, kustoties, palīdz aizvadīt gļotās aizturētās putekļu daļiņas un mikroorganismus uz rīkles pusi, kur tie var tikt izklepoti vai norīti. Elpceļu gļotāda mitrina, palīdz uztvert smaržas, aiztur sīkus putekļus vai citas daļiņas.
 
shutterstock_112825057_squamous epithelium tissue cell_daudzkārtainais epitēlījs.jpg
Deguna daudzkārtains skropstiņepitēlijs mikroskopā
 
shutterstock_2109004106_nasal mucosa_deguna gļotāda.jpg
Deguna daudzkārtains skropstiņepitēlijs attēlots shematiski
 
Acu gļotāda (pārklāj plakstiņu iekšpusi un acs baltumu, bet ne radzeni) mitrina acis, samazinot berzi acu kustību laikā. 
 
Cilvēka organismu sedz arī ādas pārveidojumi – mati, nagi.
  • Mati sastāv no pārveidotām epitēlijšūnām. Dermā atrodas matu folikuli (ādas cauruļveida maisiņveida veidojumi, kuros ietilpst saistaudi, asinsvadi un tauku dziedzeris, kas nodrošina matiņa uzturu un eļļošanu), bet no tā izejošais mats atrodas virs ādas. Matu saknēs ir nervu gali, kas ļauj sajust pat vieglu pieskārienu vai gaisa kustību (piemēram, kukaiņa nolaišanos uz ādas). Mati galvenokārt sastāv no olbaltumvielas keratīna. Augot, šūnas virzās uz augšu, pildās ar keratīnu, zaudē kodolus un mirst, veidojot matiņa redzamo nedzīvo daļu. Cilvēkam ir trīs veidu mati: garie (galvas, bārdas, cirkšņu un padušu mati), īsie (skropstas, uzacis) un pūku mati (sedz pārējo ķermeni). Galvas mati aizsargā ādu no ultravioletā starojuma, mehāniskiem bojājumiem un palīdz samazināt ķermeņa siltuma zudumu. Skropstas un uzacis aizsargā acis no putekļiem, sviedriem un citiem svešķermeņiem. Deguna un ausu matiņi palīdz filtrēt putekļus un mikrodaļiņas, novēršot to iekļūšanu dziļāk elpceļos vai dzirdes kanālā. Matu vidējais augšanas ātrums ir 1 cm mēnesī. Matu dzīves ilgums vidēji ir 2-6 gadi. Matu krāsu nosaka pigments melanīns.
  • Nagi arī sastāv no pārveidotām epidermas šūnām. Tie atrodas roku un kāju pirkstu galos, pasargā tos no ievainojumiem, uzlabo pirkstu jutīgumu un palīdz satvert sīkus priekšmetus. Nagu redzamā daļa ir naga plātnīte, kas balstās uz naga gultni, bet zem ādas atrodas naga sakne, kur veidojas jaunas šūnas.