Svarīgi rūpēties par ādas veselību. Āda ir arī vispārējs organisma veselības rādītājs.
- Turi ādu tīru - regulāri jāmazgājas, izvēloties ādas tipam un vecumam piemērotus līdzekļus. Mazgājoties āda tiek atbrīvota no atmirušajām epidermas šūnām, sviedriem, tauku dziedzeru izdalījumiem, mikroorganismiem.
- Baro ādu - jāēd pilnvērtīgs, daudzveidīgs uzturs, samazinot treknu un saldu ēdienu lietošanu.
- Aizsargā ādu - āda jūtīga pret vides faktoriem, īpaši pret ultravioleto starojumu un pazeminātu gaisa temperatūru. Sauļoties jāsāk pakāpeniski, lieto speciālos krēmus. Jālieto daudz šķidruma, lai āda tiktu mitrināta no "iekšas" un šūnās būtu pietiekams šķidruma daudzums.
Svarīgi!
Ādas veselību ietekmē gan ārējās, gan iekšējās vides faktori.
Pie ārējās vides faktoriem pieder dažādas ādas slimības, ādas bojājumi (apdegumi, apsaldējumi, brūces), kā arī apģērbs, kurš saskaras ar ādu.
Pie iekšējās vides faktoriem pieder uzturs, alerģijas, vispārējais veselības stāvoklis.
Ādas traumas ir brūces, apdegumi un apsaldējumi.
Apdegumus var radīt paaugstināta temperatūra, Saules iedarbība vai ķīmiskas vielas (skābes, sārmi). Apdegusī āda kļūst sārta, sāpīga, uz tās var parādīties ar šķidrumu pildīti pūslīši.
Saules apdegums
Pirmā palīdzība apdegumu gadījumos:
- Bojāto daļu atvēsina, skalojot ar tekošu vēsu vai aukstu ūdeni vairākas minūtes.
- Dzesēšanas laikā uzmanīgi atbrīvo no apģērba apdegušo vietu, ja tas nav pielipis.
- Ja ir pieejams speciāls apdeguma līdzeklis, tad uzpūt to.
- Ja bojātais ādas laukums lielāks par cietušā plaukstas laukumu vai cietušas acis, elpceļi, meklē mediķu palīdzību (113).
Svarīgi!
Nekad:
- Ja apģērbs cieši pielipis, neplēs to nost!
- Neapzied apdegušo vietu ar eļļu, sviestu vai citu taukainu līdzekli!
- Nepārplēs apdeguma radītos pūšļus!
Ķīmisko apdegumu gadījumā:
- Sausu vielu notrauc no ādas, novelk arī piesārņoto apģērbu, bet nevelc apģērbu nost pār galvu un izvairās, lai viela tiek uz cietuša.
- Ilgstoši skalo apdeguma vietu ar vēso tekošo ūdeni, lai ūdens netek uz nebojāto ādu. Ja jāskalo acs, tad tā ir jātur atvērta un uzmanās, lai ūdens netecētu veselā acī. Ja ķīmiska viela ir gremošanas sistēmā, tad jāizskalo mute. Nedrīkst izraisīt vemšanu un dot dzert daudz ūdens.
- Izsauc Neatliekamo medicīnisko palīdzību (113).
Apsaldējumi rodas, cilvēkam nonākot zemas temperatūras ietekmē. Visbiežāk iespējams apsaldēt vaigus, degunu, roku un kāju pirkstus, ausis. Apsaldētās daļas āda kļūst bāla, nejūtīga.
Apsaldējums
Pirmā palīdzība apsaldējumu gadījumos:
- Ja ir iespēja, nogādā cietušo siltā vietā.
- Uzmanīgi novelc cieši pieguļošus vai mitrus apavus, apģērbu.
- Cietušās ķermeņa daļas ietin sausās, siltās drēbēs vai jebkādā pārklājā, kas aiztur siltumu (piem. dvieļos, segās, folija segā).
- Dod dzert siltus, saldus bezalkoholiskus dzērienus.
- Izsauc Neatliekamo medicīnisko palīdzību (113).
Ja cietušais ir bezsamaņā, tad
- Izsauc Neatliekamo medicīnisko palīdzību (113).
- Novelc cietušajam slapjas drēbes un apavus un ietin sausās, siltās drēbēs vai jebkādā pārklājā, kas aiztur siltumu.
- Ja cilvēks ir bezsamaņā un neelpo, uzsāc atdzīvināšanas pasākumu veikšanu.
Svarīgi!
Nekad nemasē un nerīvē ar sniegu, cimdiem vai kādu citu apģērba daļu apsaldēto vietu.
Brūces ir mehāniski ādas bojājumi. Brūces var būt gan seklas, gan dziļas. Tās var rasties no asu priekšmetu neuzmanīgas lietošanas, kritienu, dzīvnieku skrāpējumu, kodumu rezultātā.
Brūce
Sniedzot pirmo palīdzību:
- noskalo brūci ar ūdeni;
- uzliec tīru pārsēju;
- ja brūce asiņo, tad uzliec tīru, spiedošu pārsēju;
- ja brūce ir dziļa un spēcīgi asiņo vai tā radusies no dzīvnieka koduma, meklē mediķu palīdzību.
Svarīgi!
Ja ir tieši medicīniska ārkārtas situācija, vari zvanīt 113 (tiešais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) numurs). Ja neesi pārliecināts vai vajadzīgs arī citu dienestu atbalsts, zvani 112 (vienotais ārkārtas palīdzības tālrunis policijai, ugunsdzēsējiem, ātrai palīdzībai). Zvans tiek pāradresēts uz attiecīgo dienestu.
Biežāk sastopamās ādas slimības ir pinnes (akne), kašķis, kārpas, kā arī ādas un nagu sēnīšu slimības.
Pinnes rodas, ja nosprostojas ādas tauku dziedzeri vai matu maisiņi un tajos iekļūst infekcija.
Pinnes
Pinnes raksturīgas pusaudžu vecumam. Ir divu veidu pinnes. Melnās pinnes ir mazas, ar melnu galu un izskatās pēc tumšiem punktiem uz ādas. Tās novēro uz deguna, pieres, zoda. Šī veida pinnes nav speciāli jāārstē, tikai ādas kopšanā jāizmanto līdzekļi un paņēmieni, kuri ļauj atvērties nosprostotajiem tauku dziedzeru izvadkanāliņiem. Otrs piņņu veids ir strutojošu pūslīšu veidā. Šajā gadījumā ādas kopšanai izmanto speciālus līdzekļus, kuru sastāvā ir dezinficējošas vielas. Ja šie līdzekļi nepalīdz un piņņu ir daudz, tās ir lielas, jākonsultējas ar ārstu.
Svarīgi!
Abu veidu pinnes nedrīkst izspiest, lai ādā neiekļūst un neizplatās infekcija un neveidojas rētas.
Kašķi rada kašķa ērce (Sarcoptes scabiei), kura, veidojot ejas ādā, rada stipru niezi. Kasoties, cilvēks ievaino ādu, tajā iekļūst infekcija un rodas strutojoši izsitumi. Ar kašķa ērci saslimt var tikai tieši kontaktējoties ar jau saslimušo vai lietojot kopīgus apģērbus, dvieļus, apavus. Saslimšanas gadījumā jāgriežas pie ārsta.
Kašķis kopā ar bakteriālu infekciju
Kašķa ērce (Sarcoptes scabiei) mikroskopā
Kārpas ir ādas veidojumi, kurus rada vīruss. Visbiežāk tās sastopamas jauniešiem. Tās var pazust pašas. Ja kārpu ir daudz vai tās tās ir traucējošas, jāmeklē dermatologa (ādas ārsta) palīdzība.
Kārpas
Ādas un nagu sēnīšu slimības (mikozes) izraisa patogēnās sēnītes, kas bojā ādas, nagu vai matu struktūru. Var inficēties tiešā kontakts ar slimnieka ādu vai nagiem vai netiešā kontaktā caur koplietošanas priekšmetiem (apavi, dvieļi, nagu šķērītes) vai pastaigu basām kājām mitrās vietās (baseinos, pirtīs, sporta zālēs). Simptomi ādai ir zvīņošanās, apsārtums, nieze, plaisas; nagiem – sabiezēšana, trauslums, krāsas maiņa (dzeltena, pelēcīga), nagu deformācija. Ārstē ar pretsēnīšu ziedi (piem., klotrimazols). Smagākos gadījumos lieto iekšķīgi pretsēnīšu zāles pēc ārsta nozīmējuma.
Nagu sēnīte
Sauļošanās ietekmē gan ādas, gan visa organisma veselību. Sauļojoties notiek Saules ultravioletā (UV) starojuma ietekme uz ādu. Šī starojuma ietekme uz ādu ir individuāla.
Sauļošanās pozitīvā ietekme.
Sauļojoties cilvēki atpūšas, iegūst iedegumu, uzlabo pašsajūtu. Saules UV starojuma ietekmē organismā veidojas arī D vitamīns.
Sauļošanās negatīvā ietekme.
UV starojums izraisa apdegumus, veicina ādas novecošanos, grumbu rašanos, samazina ādas elastību. Var rasties arī acu bojājumi un lielākais risks ir saslimt ar ādas vēzi. UV starojumu saņem arī no mākslīgi radītiem avotiem, piemēram, solārijiem.
Jāatceras par ikdienas obligātu ādas aizsardzību! Lieto krēmu ar SPF (Sun Protection Factor– rādītājs, kas parāda, cik ilgi āda ar krēmu būs pasargāta no UVB stariem, kas izraisa apdegumus, salīdzinot ar ādu bez aizsarglīdzekļa).
Krēmi ar SPF pasargā organismu, samazinot UV staru iekļūšanu ādā (pa labi)
Dermatologi rekomendē lietot vismaz SPF 30 pat ikdienas apstākļos, arī mākoņainā laikā. SPF 50+ ieteicams, ja ir gaiša āda, ādas slimības, bērniem, vai ilgstoši uzturoties ārā.