Rīgas 6. vidusskola

1920. gada rudenī, grūtos pēckara apstākļos, kad jūtams bija telpu, grāmatu, citu mācību līdzekļu un skolotāju trūkums, savas gaitas uzsāka Rīgas 6. vidusskolas priekštece – 1. Rīgas valsts ģimnāzija, ko toreiz nosauca par “Pirmo valsts vidusskolu Rīgā”. Iesākās garš posms skolas vēsturē, tā ne vienu reizi vien mainījusi nosaukumu un “dzīves vietu”.
Mācības jaunatvērtajā skolā sākās 1920. gada 13. septembrī ēkā Kronvalda bulvārī 1, kad divās pirmajās un vienā otrajā vidusskolas klasē tās uzsāka 171 skolēns. Skolas organizētājs un pirmais direktors – profesors Arnolds Spekke, viņš līdzās darbam skolā bija mācību spēks arī universitātē. Pirmie skolas pasniedzēji – vairāki Latvijas Universitātes profesori, lektori un citi augstākās raudzes inteliģences pārstāvji – profesors Kārlis Straubergs, mākslinieks Jūlijs Madernieks, vēlākais direktors Arturs Lesnieks, skolas padomē strādāja profesors Jānis Endzelīns.

Jauno mācību iestādi drīz vien pārcēla uz bijušo Nikolaja ģimnāziju kopā ar Valsts tehnikumu un vidusskolu pieaugušajiem Kr. Valdemāra ielā 1c, bet skolēnu skaitam pieaugot, radās nepieciešamība pēc plašākām telpām, un 1923. gadā skola ieguva savas mājas Raiņa bulvārī 29 (tagadējā LU matemātikas un informātikas institūta ēka), nu jau ilgākam laikam. Atrazdamās šajā namā, skola ieguva nosaukumu – Pirmā Rīgas valsts ģimnāzija.
Trīsdesmitajos gados, skolēnu skaitam palielinoties, Jāņa Baumaņa projektētais skolas nams bija kļuvis par šauru, tāpēc 1938. gadā sākās tā pārbūves darbi. Arhitekta Indriķa Blankenburga vadībā necilā divstāvu ēka pārvērtās par staltu četrstāvu celtni. Pārbūves laikā meiteņu klases atradās Rīgas pilsētas tehnikumā Gaiziņa ielā, zēni neilgu laiku mācījās Poļu ģimnāzijas telpās, kas atradās bijušajās Jēkaba kazarmās, taču arī viņi drīz pārcēlās uz Gaiziņa ielu. 1939. gadā noslēdzās pārbūves darbi. Nu varētu atkal visi atgriezties savās mājās, taču sekojošais Izglītības ministrijas lēmums skolu sadalīja, izveidojot divas valsts ģimnāzijas – Pirmo un Trešo. Pirmajā palika zēni, trešajā turpmāk mācījās meitenes. “…valdībai darīja pamatīgas galvassāpes latviešu tautas zemā dzimstība, un tie, ka šo jautājumu pētīja, bija nākuši pie atziņas, ka daļēji vainojamas esot tieši vidējās mācību iestādes. To jauktās klases veicinot pretējā dzimuma jauniešu starpā nekam nederīgo biedriskumu, kas pie veiksmīgām ģimenes saišu siešanām nevedot.” Par jaunās skolas direktoru kļuva Arturs Lesnieks – “Lesnieks bija skolas dvēsele, kas noteica tās garu, audzināšanas mērķus un metodes. Direktors bija labs cilvēku pazinējs, noraidīja glaimus, bet pati viņa stāja iedvesa respektu, un ikviens viņa iebildumus un aizrādījumusievēroja. Atklātība, sirsnība, jūtīgums un tolerance bija Lesnieka raksturīgākās īpašības.” Lesnieks no 1922. gada vadīja 1. un 3. valsts ģimnāzijas un Rīgas 6. vidusskolu divus gadu desmitus, mācot latīņu valodu un sarakstot šīs valodas mācību grāmatas.
30. gados Latvijas vidusskolās notika virkne pārmaiņu, kas attiecās arī uz 1. valsts ģimnāziju – mācību gads tika par vienu pagarināts, mainījās mācību plāni un arī klašu numerācija kļuva otrāda – mācības iesāka 5. klasē un pabeidza pirmajā. 1936. gadā visu Latvijas skolu audzēkņiem tika noteikti vienveidīgi tērpi, ar atšķirības zīmi – skolas zīmotni pie cepures – tādējādi valdība cerēja visu ģimnāzijas jaunatni vienot kopīgā saimē, kas augtu un mācītos vienam kopīgam mērķim – kalpot Latvijai.

Galvenā ēka:
Aleksandra Čaka iela 102, Rīga, LV-1011
tālruņi 67314042, 67314244, 67314044, fakss 67314042
e-pasts: r6vs@riga.lv

Sākumskola:
Matīsa iela 37/39, Rīga, LV-1011
tālrunis 67314193

Informācija apkopota plkst.