77248
Mūsdienu 21. gadsimta izglītības saturu un formu būtiski ietekmē vairāki mūsdienu laikmeta pārmaiņu faktori – globalizācija, lokalizācija un individualizācija. Vairākas tradicionālas vērtības mainījušas savas pozīcijas, kļuvušas par klasiskām, bet nebūtiskām. Informācijas apjoma palielināšanās liek vairāk attīstīt spējas un prasmes darbā ar informācijas ieguvi, atlasi un izmantošanu, nevis ar automātisku iemācīšanos. Tomēr, kas nes atbildību par zināšanu atlasi, to apjoma formulēšanu un fiksēšanu, kritisku izvērtēšanu „derīgajās” un „liekajās”? Kā sekot līdzi pārmaiņām, iekļaujot izglītības saturā arvien jaunu informāciju, ieviešot jaunas tehnoloģijas, bet nepārslogojot skolēnus? Tā ir kļuvusi par mūsdienu Latvijas un arī katras skolas izglītības procesa lielāko problēmu.
21. gadsimta sākumā, izvērtējot Latvijas situāciju Eiropas un pasaules valstu vidū, redzams, ka Latvijai ir reāla iespēja sasniegt augstus un noturīgus izaugsmes tempus tikai, balstoties uz mūsu galveno bagātību – augsti kvalificētiem speciālistiem, uz sabiedrības noturīgu ieinteresētību kvalitatīvas izglītības iegūšanā.
Izglītotais darbaspēks vienmēr tiek minēts kā Latvijas salīdzinošā priekšrocība. Jaunais laikmets jaunajiem darbiniekiem papildus viņu fundamentālajai pamatizglītībai izvirza arī jaunas prasības: informācijas tehnoloģiju pārziņa un lietošana, spēja pielāgoties jauniem darba noteikumiem un informācijas radītai pārslodzei savā darba vietā, prasme organizēt esošos resursus darba procesam, vākt, novērtēt un izmantot informāciju, spēja strādāt grupā, gatavība pašizglītībai vai pārkvalifikācijai nepieciešamības gadījumā.
Šīs jaunajiem darbiniekiem izvirzītās darba tirgus prasības ietekmējušas arī izglītības sistēmu. Uzsvars ir pārvietojies no mācību satura un rezultāta uz mācīšanās metodēm un procesu. Tā rezultātā mācību procesa centrā izvirzās skolēns un izglītība tiek orientēta uz personību, kurai jāmācās visas dzīves garumā. Tā arī ir 21. gadsimta izglītības paradigma.
Viens no lielākajiem pagājušā gadsimta skolas trūkumiem bija zināšanu un prasmju atrautība no reālās darba dzīves un neatbilstība personības vajadzībām. Lai sagatavotos šai jaunajai realitātei – izglītībai mūža garumā – jāiegūst iemaņas mācīties: iegūt un atlasīt sev noderīgo informāciju un apgūt nepieciešamās dzīves prasmes. Līdz ar to skolai jākļūst par sociālo vidi, kas darbojas kā miniatūrs reālās (pieaugušo) dzīves modelis.
1990. gadā, kad Latvijas gaisā virmoja atmodas un atdzimšanas idejas un patriotisma gars, tika domāts arī par jauninājumiem un pārmaiņām Latvijas izglītībā. Jelgavas Spīdolas ģimnāzija 1990. gadā tika dibināta kā skola ar eksperimentālu raksturu, lai tradicionālās Padomju skolas vietā piedāvātu jaunas darba formas un metodes, jaunas izglītības programmas. Spīdolas skolas idejas iniciatori bija Latvijas radošā inteliģence – profesors Ilmārs Lazovskis un dzejnieks Imants Ziedonis. Ar Latvijas Kultūras fonda starpniecību skola tika izveidota tieši Jelgavā.
2012. gadā skola aizvada savu 22 mācību gadu un no pirmajā mācību gadā uzņemtajiem 52 skolēniem ir izaugusi līdz 405 skolēniem (197 pamatskolā un 208 ģimnāzijā).
Skolai nekad nav bijusi stabila patstāvīga skolas ēka, jo skolēnu skaitam augot 14 gados tiek nomainītas 7 ēkas sākot no dažām telpām Jelgavas Pilsētas kultūras namā, vairākām bērnudārzu telpām, līdz 2001. gada augustā skola ievācas bijušās Jelgavas Kompartijas ēkā. Savas pastāvēšanas laikā nostiprinājusies pārliecība, ka skola nav māja vai ēka, bet skola ir ideja.
Spīdolas ģimnāzija ir pazīstama ar īpašo brīvo, radošo un demokrātisko gaisotni, kas ir pirmais paliekošais iespaids skolas viesu atmiņās. Skolas dibinātājiem bija vēlme daļēji atjaunot klasiskās ģimnāzijas modeli. Protams, piecpadsmit skolas pastāvēšanas gados daudz kas ir mainījies. No mācību programmām pazudušas klasiskās valodas, sevi pieteicis un blakus humanitārajam un sociālajam virzienam stabili pastāv eksaktais komercvirziens un vispārizglītojošais virziens, kas orientēts uz dabaszinībām. Skola jau kopš dibināšanas dienas ir bijusi gatava pārmaiņām, jaunajam un aktuālajam.
Tomēr Spīdolas ģimnāziju visus 22 pastāvēšanas gadus visvairāk raksturo tieši trīs skolas galvenās prioritātes:
- BRĪVĪBA UN PATSTĀVĪBA - skolā valda garīga brīvība, sapratne un sirsnība starp skolēniem un skolotājiem, kā arī mācību un sadzīves process tiek veidots pamatojoties uz ieskaišu sistēmu un lielu skolēnu atbildību un patstāvību, organizējot skolas ārpusklases dzīvi. Šī patstāvība palīdz labāk sagatavoties mācībām augstskolā un konkurencei darba tirgū (viens no brīvības, patstāvības un atbildības audzinātājiem ir fakts, ka skolā nav zvana).
- RADOŠI SKOLOTĀJI, kuri ar savu aktivitāti un enerģiju spēj aizraut skolēnus, iesaistīt dažādās mācību un ārpusskolas aktivitātēs. Skolotāju atbildību un profesionalitāti raksturo augstie skolēnu mācību sasniegumi (ap 80% skolēnu valsts pārbaudes darbos iegūst A,B,C līmeņus). Ārpus mācību procesa skolēni tiek mudināti iesaistīties un piedalīties visdažādākajos konkursos un aktivitātēs, kur tiek iegūti labi rezultāti.
- REĢIONĀLS RAKSTURS – jau kopš dibināšanas skolai nav sava mikrorajona, bet ir reģionāls raksturs, jo trešā daļa skolēnu Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā iestājas no citām pašvaldībām.
Cilvēks senatnē uzskatīja, ka pasaule turas uz trīs vaļiem, bet Spīdolas ģimnāzija šodien stingri balstās uz trīs pamatelementiem: valodām, sociālajām (tai skaitā ekonomikas) zinībām, un dabaszinātnēm. Uz šiem vaļiem tiek balstītas skolas piedāvātās izglītības programmas: Humanitārā un sociālā virziena programma, Profesionāli orientētā komerczinību programma un Vispārizglītojošā virziena programma.
Kontakti:
Jelgavas Spīdolas ģimnāzija
Mātera 30, Jelgava, LV-3001
Tālrunis: + 371 63029212,
Fakss: + 371 63029212
e-pasts: sgim@izglitiba.jelgava.lv