Karbonskābes ir organiskās skābes, kuru molekulā ir atomu grupa \(\mathrm{-COOH}\), ko sauc par karboksilgrupu.
daudzvērtīgās karbonskābēs.
Skudrskābe jeb metānskābe \(\mathrm{HCOOH}\) dabā rodas skudru indes dziedzeros, tā sastopama nātrēs un egļu skujās. To lieto tekstilrūpniecībā vilnas un ādu kodināšanai pirms krāsošanas. Skudrskābi izmanto arī smaržvielu iegūšanai.
Nātrēs ir skudrskābe.
Etiķskābe jeb etānskābe ikvienam ir pazīstama kā galda etiķis (5-9% etiķskābes ūdens šķīdums) un etiķa esence (70% etiķskābes ūdens šķīdums). Daudz etiķskābes izmanto konservēšanā, mākslīgo šķiedru, smaržvielu un atspirdzinošu dzērienu ražošanā.
Augstākajām karbonskābēm ar 16-18 oglekļa atomiem molekulā ir liela nozīme ziepju ražošanā. Izplatītākās no šīm karbonskābēm ir palmitīnskābe un stearīnskābe. Šīs skābes sauc arī par taukskābēm, jo tās ietilpst tauku sastāvā.
Attēlā: etiķskābes šķīdums ūdenī - etiķis
Augos plaši sastopamas daudzvērtīgās karbonskābes. Skābeņskābes molekulā ir divas karboksilgrupas. Skābeņskābe ir bezkrāsaina, kristāliska viela. Tā labi šķīst ūdenī. No ūdens šķīdumiem var iegūt tās kristālhidrātu . Skābeņskābe sastopama skābenēs, rabarberos, zaķkāpostos, kur tā ir sāļu \(\mathrm{HOOC-COOK}\) veidā.
Svarīgi!
Ar skābeņskābi jārīkojas ļoti uzmanīgi, jo tā ir indīga.
Attēlā: kristāliska skābeņskābe
Citronskābes sastāvs ir sarežģīts. Tās molekulā ir trīs karboksilgrupas un viena hidroksilgrupa. Citronskābe ir kristāliska viela. Tā sastopama citronos, avenēs, upenēs, ķiršos, ērkšķogās, pīlādžogās, vīnogās. Citronskābi iegūst no citroniem un no melases (cukura ražošanas atlikuma).
Citronskābi plaši izmanto pārtikas rūpniecībā atspirdzinošu dzērienu un konditorejas izstrādājumu ražošanā, krāsošanā, audumu apdrukāšanā, medicīnā. Tai ir liela nozīme cilvēka organisma vielmaiņā.
Attēlā: citronskābes kristāli