Teorija

  1. Atmosfērā 0.13% tilpuma ir ogļskābā gāze CO2. Dedzinot kurināmo, gaisā nonāk arī SO2.
     
  2. Hidrosfērā ūdens H2O arī ir oksīds (ūdeņraža oksīds).
     
  3. Litosfērā:
    SiO2 - smilts
    Fe3O4 - magnezīds
    Fe2O3 - sarkanā dzelzs rūda jeb hematīds
    TiO2 - rutils
    Al2O3 - korunds un citi oksīdi.
 
Oksīdu fizikālās īpašības
Vielas stāvoklis
  • Visi metālu oksīdi ir cietas vielas, bet no nemetālu oksīdiem cietas vielas ir:
    SO3, N2O5, P2O3, SiO2, B2O3, Cl2O7
     
  • Šķidri oksīdi ir:
    H2O, N2O3, H2O2
     
  • Gāzveida oksīdi:
    SO2, N2O, \(\mathrm{NO}\), NO2, \(\mathrm{CO}\), CO2
 
Krāsa
  • Bezkrāsaini oksīdi ir:
    SiO2 - kvarcs un kalnu kristāls, H2O2, H2O, SO2, NO2, \(\mathrm{NO}\), \(\mathrm{CO}\), CO2
     
  • Balti oksīdi ir:
    sārmu (\(\mathrm{Li}\)-\(\mathrm{Fr}\)) un sārmzemju (\(\mathrm{Be}\)-\(\mathrm{Ra}\)) metālu oksīdi, Al2O3 un TiO2
     
  • Melni oksīdi ir:
    \(\mathrm{CuO}\), PbO2, MnO2
     
  • Zaļi oksīdi ir:
    Cr2O3
     
  • Brūni oksīdi:
    Fe2O3 un NO2 (vienīgā gāze ar brūnu krāsu)
Svarīgi!
Ļoti indīga viela ir \(\mathrm{CO}\) - tvana gāze.
Indīgas vielas ir arī NO2, SO2.