Teorija

Maska objekts, kuru uzliek uz sejas, nosedzot to. Maska attēlo kādu būtni. Maskai ir divi caurumi acīm, lai maskas valkātājs varētu redzēt apkārt notiekošo, caurums mutei, lai varētu runāt. Galvenā maskas nozīme ļaut maskas nēsātājam palikt nepazītam.
 
16.jpg
Attēlā maska, kas asociējas ar acteku dievu Šipe Totek
 
Maskas cilvēks izmantoja jau senos laikos (vēl pirms mūsu ēras sākuma) dažādu rituālu, ceremoniju laikā. Tās kalpoja kā aizsargs pret ļaunajiem gariem. Dažkārt maskas izgatavoja nevis sejas aizklāšanai, bet dekoratīvo funkciju veikšanai. Mūsdienās to izmanto karnevālos un masku ballēs.
 
18.jpg
Attēlā masku balles viesi
 
Maskas var izgatavot no koka, metāla, ģipša, auduma, ādas, papīra masas (papjē mašē, papier mache).
 
Vecākās maskas, kuras zinātnieki atraduši, ir aptuveni 9000 gadus vecas.
 
5.JPG
Attēlā – viena no pasaulē senākajām maskām, 7000 gadus veca akmens maska
 
Rituālās maskas
 
Šīs maskas tika izmantotas dažādu rituālu veikšanas laikā. Tās pazīstamas jau no seniem laikiem. Mūsdienās tās izmanto dažādu cilšu pārstāvji Āfrikā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, Āzijā, Okeānijā.
 
11.jpg
Attēlā dogonu cilts maska (Āfrika)
 
Maskas simbolizē mirušo senču dvēseles, totēmdzīvniekus. Uzskata, ka cilvēks, kurš uzvelk kādu no šīm maskām, zaudē savu identitāti un kļūst par to būtni, kuras masku ir uzvilcis. Tādējādi šis cilvēks kļūst par sarunas veicēju starp savas cilts pārstāvjiem un attiecīgo garu, kura maska tika uzvilkta. Masku uzvilkušais cilvēks atbildēja gara vietā uz cilts pārstāvju jautājumiem.
 
21.jpg
Attēlā maskā tērptais cilts pārstāvis veic rituālu deju
 
Šīs maskas tika izgatavotas no koka mizas, koka, zāles, ādas, kaula. Attēloja cilvēkus, dzīvniekus vai mitoloģiskas būtnes. Daļa šo masku tika izgatavotas tā, lai tās nosegtu visu galvu.
 
20.JPG
Attēlā antilopes maska
 
Pēcnāves maskas
 
Šīs maskas izgatavoja no ģipša, noņemot atspiedumu no miruša cilvēka sejas. Pēcāk šo ģipša masku izmantoja zelta, bronzas maskas izgatavošanai. Senatnē šādas zelta vai bronzas maskas uzlika uz sejas mirušajam pirms apbedīšanas, lai tādējādi saglabātu sejas vaibstus.
 
4.jpg
Attēlā valdnieka Agamemnona zelta apbedīšanas maska (Grieķija, 16. gadsimts pirms mūsu ēras)
 
Senajā Romā ģimenes uzglabāja savu mirušo senču pēcnāves maskas īpašā telpā svētnīcā larārijā. Par laru dēvēja garu, kas pasargāja cilvēkus no ļauna. Senie romieši ticēja, ka senču gari pasargā ģimeni no nelaimēm, nes svētību mājās. 
 
13.jpg
Attēlā larārijs
 
Papildinformācija
 
Atsauce:
https://lv.wikipedia.org/wiki/Maska
https://en.wikipedia.org/wiki/Death_mask
https://en.wikipedia.org/wiki/Mask
 
Attēli:
https://en.wikipedia.org/wiki/Aztecs#/media/File:Xipe_Totec_mask_Louvre_MH_78-1-60.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Masquerade_ball#/media/File:Masquerade_ball_at_Ch%C3%A2teau_de_Hattonch%C3%A2tel,_France_2008.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Traditional_African_masks#/media/File:Traditional_dogon_masque.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Dogon_people#/media/File:Mali1974-027_hg.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Dogon_people#/media/File:DogonWalu_01.JPG
https://en.wikipedia.org/wiki/Mask#/media/File:MaskOfAgamemnon.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Lares#/media/File:Casa_dei_Vettii_-_Larario.jpg