Teorija

Svarīgi!
Portrets tulkojumā no vecfranču valodas vārda portraire nozīmē ļoti precīzi kaut ko attēlot
 
3.jpg
Attēlā – māksliniece glezno portretu
 
portre1.jpg
Attēlā portreta gleznošana
Svarīgi!
Portrets ir cilvēka vai cilvēku grupas, kuri dzīvo vai dzīvoja reālajā dzīvē, attēlojums.
17.gs10.jpg
Attēlā portrets
 
25.jpg
Attēlā dubultportrets
 
grupa.jpg
Attēlā grupas portrets
 
Izšķir dažāda veida portretus - portrets (attēlots viens cilvēks), dubultportrets (attēloti divi cilvēki), grupas portrets (attēloti vairāki cilvēki) un pašportrets (mākslinieks attēlojis pats sevi).
 
pashportrets.jpg
Attēlā pašportrets (mākslinieks glezno pats sevi)
 
Aplūkojot portretu, var iegūt dažādu informāciju par portretējamo cilvēku - viņa izskatu, raksturu, iekšējo pasauli, noskaņojumu, sociālo stāvokli.
 
Portretam ir trīs pamatiezīmes :
  1. attēls atgādina par cilvēku, kurš neatrodas līdzās;
  2. attēls izsauc emocijas, jūtas;
  3. attēlu var pārvietot.
Vēsturiski fakti
Svarīgi!
Senos laikos portretam bija nedaudz citas funkcijas. Tas tika saistīts ar maģiju cilvēka attēls tika uzskatīts par šī cilvēka aizvietotāju.
Senajā Romā imperatora skulpturālo portretu novietoja tiesas zālē tiesas procesa laikā, tādējādi simbolizējot Romas imperatora klātbūtni šajā tiesas procesā. Mirušo radinieku pēcnāves maskas un nelielas skulptūriņas tika uzglabātas mājās, lai tās sargātu mājiniekus un sniegtu tiem savu svētību.
 
Daudzās kultūrās portretu uzskatīja par varas un bagātības simbolu. Viduslaikos un Renesanses periodā tika izgatavoti un izvietoti apskatei to cilvēku portreti, kuri ziedoja savu naudu dotās baznīcas vai katedrāles celtniecībai, tādējādi parādot, ka tieši šis cilvēks ziedoja savu naudu (vienlaicīgi norādot uz šī cilvēka bagātību un varu).
 
Politikā valsts pārvaldītāja portretus izmanto kā valsts simbolu, šo portretu novietojot dažādās valsts iestādēs.
 
mao.jpg
Attēlā Mao Dzeduna, Ķīnas Komunistiskās partijas vadītāja, portrets
 
Daudzās valstīs bijušo valsts pārvaldītāju portretus attēlo uz naudas zīmēm vai pastmarkām. Uz pastmarkām un naudas zīmēm tiek attēloti arī citu sabiedrībā nozīmīgu cilvēku portreti, piemēram, rakstnieku, zinātnieku, militāro darbinieku portreti.
 
20.jpg
Attēlā vēsturē pirmā pastmarka (uz markas redzams Anglijas karalienes Viktorijas portrets)
 
Portreta žanra uzplaukums attiecināms uz Senās Romas kultūru, Renesanses periodu, 17. gadsimtu un 18. gadsimtu.
Svarīgi!
Pirmie portreti tika radīti Senajā Ēģiptē.
Tie bija skulpturālie portreti. Portreti tika izgatavoti, ievērojot noteiktus likumus - ja attēloja cilvēku kustībā, tad šis cilvēks veica soli ar kreiso kāju, ja cilvēku attēloja sēdus, tad šis cilvēks rokas turēja uzliktas uz ceļiem. Skatiens vērsts taisni sev priekšā, tālumā. Seja attēlota gluda, bez krunciņām, grumbām. Skulptūru acis tika izgatavotas no dārgakmeņiem. Sejā netika akcentēta neviena grumbiņa, tā tika attēlota gluda.
 
egi1.jpg
Attēlā sievietes portrets
 
21.jpg
Attēlā sēdošas figūras
 
Vispopulārākais Senās Ēģiptes skulpturālais portrets ir faraona sievas Nofretetes portrets.
 
egi3.jpg
Attēlā Nofretetes portrets
Svarīgi!
Senajā Romā tika izgatavoti reālistiskie skulpturālie portreti.
Tēlnieks attēloja cilvēku tādu, kā viņš izskatījās reālajā dzīvē, neko neizskaistinot. Liela vērība tika piešķirta bārdas, matu attēlošanai.
 
roma7.jpg
Attēlā romieša portrets
 
Renesanses periodā populāri kļuva gleznotie portreti. Mākslinieks centās parādīt portretējamā cilvēka gudrību, dvēseles harmoniju.
 
renes3.jpg
Attēlā sievietes portrets
 
Pirmie portreti tika radīti sānskatā (attēlo cilvēku skatā no sāna), ar laiku mākslinieki iemācījās attēlot cilvēku arī puspagriezienā (viena puse redzama pilnībā, otra attēlota daļēji) un pretskatā (cilvēks skatās tieši pretī māksliniekam, redzama visa seja). Pagriezienu, kādā cilvēks portretā tiek attēlots, dēvē par rakursu.
 
renes1.jpg
Attēlā sānskats
 
renes8.jpg
Attēlā puspagrieziens
 
renes9.jpg
Attēlā pretskats
 
17. gadsimtā portretu glezniecība kļuva īpaši populāra. Viens no cēloņiem, kādēļ cilvēki pasūtīja māksliniekiem savus portretus (parādes portretus) - lai akcentētu savu bagātību, sociālo statusu. Šajos portretos cilvēki attēloti majestātiskās pozās, tērpti dārgā apģērbā, greznojušies rotaslietām. Vīrieši mēdza iemūžināt sevi, tērpušies bruņās, greznojušies ordeņa lentēm, sēžot zirga mugurā.
 
17.gs13.jpg
Attēlā jātnieks tērpts bruņās, redzama ordeņa lente, kas norāda uz viņa īpašo statusu
 
17.gs8.jpg
Attēlā portretājamais attēlots majestātiskā pozā, tērpts dārgā apģērbā
 
Mākslinieki gleznoja portretus, lai parādītu cilvēku dažādos raksturus, portretējamā noskaņojumu, savos darbos attēlojot gan bagātniekus, gan vienkāršos cilvēkus.