Svarīgi!
Portrets tulkojumā no vecfranču valodas vārda portraire nozīmē ļoti precīzi kaut ko attēlot.
1. attēls: māksliniece glezno portretu
2. attēls: Portreta gleznošana
Svarīgi!
Portrets ir cilvēka vai cilvēku grupas, kuri dzīvo vai dzīvoja reālajā dzīvē, attēlojums.
3. attēls: Portrets
4. attēls: Dubultportrets
5. attēls: Grupas portrets
Izšķir dažāda veida portretus - portrets (attēlots viens cilvēks), dubultportrets (attēloti divi cilvēki), grupas portrets (attēloti vairāki cilvēki) un pašportrets (mākslinieks attēlojis pats sevi).
6. attēls: Pašportrets (mākslinieks glezno pats sevi)
Aplūkojot portretu, var iegūt dažādu informāciju par portretējamo cilvēku - viņa izskatu, raksturu, iekšējo pasauli, noskaņojumu, sociālo stāvokli.
Portretam ir trīs pamatiezīmes :
-
attēls atgādina par cilvēku, kurš neatrodas līdzās;
-
attēls izsauc emocijas, jūtas;
-
attēlu var pārvietot.
Vēsturiski fakti
Svarīgi!
Senos laikos portretam bija nedaudz citas funkcijas. Tas tika saistīts ar maģiju – cilvēka attēls tika uzskatīts par šī cilvēka aizvietotāju.
Senajā Romā imperatora skulpturālo portretu novietoja tiesas zālē tiesas procesa laikā, tādējādi simbolizējot Romas imperatora klātbūtni šajā tiesas procesā. Mirušo radinieku pēcnāves maskas un nelielas skulptūriņas tika uzglabātas mājās, lai tās sargātu mājiniekus un sniegtu tiem savu svētību.
Daudzās kultūrās portretu uzskatīja par varas un bagātības simbolu. Viduslaikos un Renesanses periodā tika izgatavoti un izvietoti apskatei to cilvēku portreti, kuri ziedoja savu naudu dotās baznīcas vai katedrāles celtniecībai, tādējādi parādot, ka tieši šis cilvēks ziedoja savu naudu (vienlaicīgi norādot uz šī cilvēka bagātību un varu).
Politikā valsts pārvaldītāja portretus izmanto kā valsts simbolu, šo portretu novietojot dažādās valsts iestādēs.
7. attēls: Mao Dzeduna, Ķīnas Komunistiskās partijas vadītāja portrets
Daudzās valstīs bijušo valsts pārvaldītāju portretus attēlo uz naudas zīmēm vai pastmarkām. Uz pastmarkām un naudas zīmēm tiek attēloti arī citu sabiedrībā nozīmīgu cilvēku portreti, piemēram, rakstnieku, zinātnieku, militāro darbinieku portreti.
8. attēls: Vēsturē pirmā pastmarka (uz markas redzams Anglijas karalienes Viktorijas portrets)
Portreta žanra uzplaukums attiecināms uz Senās Romas kultūru, Renesanses periodu, 17. gadsimtu un 18. gadsimtu.
Svarīgi!
Pirmie portreti tika radīti Senajā Ēģiptē.
Tie bija skulpturālie portreti. Portreti tika izgatavoti, ievērojot noteiktus likumus - ja attēloja cilvēku kustībā, tad šis cilvēks veica soli ar kreiso kāju, ja cilvēku attēloja sēdus, tad šis cilvēks rokas turēja uzliktas uz ceļiem. Skatiens vērsts taisni sev priekšā, tālumā. Seja attēlota gluda, bez krunciņām, grumbām. Skulptūru acis tika izgatavotas no dārgakmeņiem. Sejā netika akcentēta neviena grumbiņa, tā tika attēlota gluda.
9. attēls: Sievietes portrets
10. attēls: Sēdošas figūras
Vispopulārākais Senās Ēģiptes skulpturālais portrets ir faraona sievas Nofretetes portrets.
11. attēls: Nofretetes portrets
Svarīgi!
Senajā Romā tika izgatavoti reālistiskie skulpturālie portreti.
Tēlnieks attēloja cilvēku tādu, kā viņš izskatījās reālajā dzīvē, neko neizskaistinot. Liela vērība tika piešķirta bārdas, matu attēlošanai.
12. attēls: Romieša portrets
Renesanses periodā populāri kļuva gleznotie portreti. Mākslinieks centās parādīt portretējamā cilvēka gudrību, dvēseles harmoniju.
13. attēls: Sievietes portrets
Pirmie portreti tika radīti sānskatā (attēlo cilvēku skatā no sāna), ar laiku mākslinieki iemācījās attēlot cilvēku arī puspagriezienā (viena puse redzama pilnībā, otra attēlota daļēji) un pretskatā (cilvēks skatās tieši pretī māksliniekam, redzama visa seja). Pagriezienu, kādā cilvēks portretā tiek attēlots, dēvē par rakursu.
14. attēls: Sānskats
15. attēls: Puspagrieziens
16 attēls: Pretskats
17. gadsimtā portretu glezniecība kļuva īpaši populāra. Viens no cēloņiem, kādēļ cilvēki pasūtīja māksliniekiem savus portretus (parādes portretus) - lai akcentētu savu bagātību, sociālo statusu. Šajos portretos cilvēki attēloti majestātiskās pozās, tērpti dārgā apģērbā, greznojušies rotaslietām. Vīrieši mēdza iemūžināt sevi, tērpušies bruņās, greznojušies ordeņa lentēm, sēžot zirga mugurā.
17. attēls: Jātnieks tērpts bruņās, redzama ordeņa lente, kas norāda uz viņa īpašo statusu
18. attēls: Portretājamais attēlots majestātiskā pozā, tērpts dārgā apģērbā
Mākslinieki gleznoja portretus, lai parādītu cilvēku dažādos raksturus, portretējamā noskaņojumu, savos darbos attēlojot gan bagātniekus, gan vienkāršos cilvēkus.
Atsauce:
1. attēls: Portretu māksliniece Nikila Amanda Smita glezno Darenu Lokjēru (28.01.2026.), autors Greg, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 2.0, izmantojot Wikimedia Commons.
2. attēls: Jaunais mākslinieks (28.01.2026.), mākslinieks Ivans Firsovs, no Krievijas Valsts Tretjakova galerijas kolekcijas.
3. attēls: Anglijas Henrietas portrets (28.01.2026.), mākslinieks Pjērs Minjārs, no Versaļas muzeja kolekcijas.
4. attēls: Pašportrets ar Izabellu Brantu (28.01.2026.), mākslinieks Pīters Pols Rubenss, no Johana Vilhelma fon der Pfalca kolekcijas.
5. attēls: Spānijas Čārlza IV ģimenes portrets (28.01.2026.), mākslinieks Fransisko Goja, no Prado Madrides tēlotājmākslas muzeja kolekcijas.
6. attēls: Pašportrets (28.01.2026.), mākslinieks Johanness Gamps Roberto.
7. attēls: Ķīnas Komunistiskās partijas vadītāja Mao Dzeduna portrets (28.01.2026.), fotogrāfs Nicholasink.
8. attēls: Pasaules pirmā pastmarka (28.01.2026.), nezināms mākslinieks, no Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Galvenā pasta dienesta kolekcijas.
9. attēls: Ka statuja Nofret (28.01.2026.), fotogrāfs Jon Bodsworth.
10. attēls: Sēdoši Dersenedžs un Nofretka (28.01.2026.), fotogrāfs ArchairOptix, no Berlīnes Ēģiptes muzeja kolekcijas, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 4.0, izmantojot Wikimedia Commons.
11. attēls: Nefertiti krūšutēls (28.01.2026.), autors Philip Pikart, no Berlīnes Jaunā muzeja kolekcijas, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 3.0, izmantojot Wikimedia Commons. Licencēts saskaņā ar GNU Free Documentation Licenci, versija 1.2. vai jebkura jaunāka versija.
12. attēls: Imperators Maksiminus Daia (28.01.2026.), autors shakko, kopija no Puškina muzeja kolekcijas, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 3.0, izmantojot Wikimedia Commons. Licencēts saskaņā ar GNU Free Documentation Licenci, versija 1.2. vai jebkura jaunāka versija.
13. attēls: Dāma ar sermuli (28.01.2026.), mākslinieks Leonardo da Vinči, no Polijas Nacionālā muzeja Krakovā kolekcijas.
14. attēls: Urbino diptihs, Urbino hercoga portrets (28.01.2026.), mākslinieks Pjero della Frančeska, no Uffizi gelerijas Florencē kolekcijas.
15. attēls: Džeinas Seimūras, Anglijas karalienes portrets (28.01.2026.), mākslinieks Hanss Holbeins Jaunākais, no Mākslas vēstures muzeja Vīnē olekcijas.
16. attēls: Henrija VIII, Anglijas karaļa portrets (28.01.2026.), mākslinieks Hanss Holbeins Jaunākais, no Nacianālās Senās mākslas galerijas Romā kolekcijas.
17. attēls: Anglijas karaļa Čārlza I portrets zirga mugurā (28.01.2026.), mākslinieks Entonijs van Deiks, no Prado Madrides tēlotājmākslas muzeja kolekcijas.
18. attēls: Vilema Heithuisena portrets (28.01.2026.), mākslinieks Francs Halss, no Minhenes Vecās pinakotēkas kolekcijas.