Teorija

Eiropā viduslaikos (5. – 15. gadsimts) grāmatas tika rakstītas ar roku. Tās ar roku rakstīja un pavairoja mūki, kuri dzīvoja klosteros. Grāmatas tika ilustrētas, visas ilustrācijas arī zīmēja mūki.
 
14.jpg
Ilustrācijā attēlots mūks, kurš pārraksta grāmatas tekstu
 
Šajās grāmatās tika veidota īpaša kompozīcija, kuru veidoja teksts, ilustrācija, skaisti izzīmēti vārdu lielie sākuma burti, dekoratīvās joslas. Burtu, dekoratīvo joslu noformēšanā bieži vien izmantoja zeltu vai sudrabu. Šīs grāmatas bija ļoti dārgas.
 
13.jpg
Rokrakstu grāmatas lappuse, kurā redzams teksts, izrotāts vārda pirmais burts, dekoratīvā josla
 
Vācijā 1440. gadā kalējs, izgudrotājs, inženieris Johans Gūtenbergs (1400 – 1468) izgudroja teksta iespiešanas iekārtu, kurā izmantoja uz metāla pamatnes tekstā sakārtotas burtu sagataves.
 
3.jpg
Teksta sagataves
 
Šī iekārta deva iespēju tiražēt tekstu un attēlu lielākos apjomos par mazāku cenu.
 
15.jpg
Gūtenberga izgudrotās teksta iespiešanas iekārtas kopija
 
Itāļu humānists, skolotājs Aldus Manucius (1449/1452 – 1515) izveidoja grāmatu struktūru, kas kļuva par pamatu rietumu iespieddarbu dizainam. Aldus Manucius atvēra savu iespiešanas darbnīcu. Pirmā grāmata šajā darbnīcā tika iespiesta 1495. gadā.
 
16.jpg
Vergīlija sacerējuma lappuse, iespiesta Manuciusa darbnīcā 1501. gadā
 
Pirms drukāšanas iekārtas izgudrošanas reklāmas tika izplatītas ar reklāmas saucēju palīdzību mutiskā formā. Anglijā rakstnieks Viljams Kakstons (1422 – 1491) 1477. gadā atvēra drukāšanas uzņēmumu, kur tika iespiesti pirmie drukātie reklāmas plakāti. Šajā uzņēmumā tika iespiestas arī grāmatas. Kakstons bija viens no pirmajiem grāmatu iespiedējiem Anglijā, kas pārdeva iespiestās grāmatas.
 
17.jpg
Viljams Kakstons demonstrē pirmo drukāto lappusi karalim Edvardam 4. un karalienei Elizabetei
 
1790. gadā vācu rakstnieks Johans Aloizs Senefelders (1771 – 1834) ieviesa litogrāfijas iespiešanas tehniku. Šī tehnika padarīja vienkāršāku reklāmas plakātu izgatavošanu.
 
18.jpg
1972. gadā Vācijā izdotā pastmarka, kurā redzams Johana Aloiza Senefeldera izgudrojums
 
19. gadsimta otrajā pusē angļu tekstila dizainers, dzejnieks Viljams Moriss (1834 – 1896) izveidoja dažādus vēsturiska rakstura grafikas dizaina paraugus.
 
19.jpg
Džona Raskina grāmatas "Gotikas raksturojums" pirmā lappuse, kuras dizains veidots līdzīgi gotikas perioda (12. 15. gadsimts) grafikas dizaina principiem
 
Kopā ar vairākiem māksliniekiem viņš izveidoja Prerafaelītu grupu. Mākslinieki vēlējās mākslā atjaunot pirms Rafaēla (1483 – 1520) pastāvošās mākslas principu patiesumu, uzskatīja, ka māksliniekam jāpēta daba, savos darbos jāpievērš uzmanība detaļām, intensīvām krāsām, jāveido sarežģītas kompozīcijas. Viņu idejas ievērojami iespaidoja moderno grafikas dizainu.
 
20.jpg
Omāra Haijama dzejas grāmatas lappuse, teksta noformējumu veidoja Viljams Moriss, ilustrāciju zīmēja prerafaelīts Edvards Bērns-Džonss
 
Atsauce:
Attēli:
Vikipēdija, Typography
Vikipēdija, Printing
Vikipēdija, Aldine Press
Vikipēdija, William Caxton
Vikipēdija, Alois Senefelder
Vikipēdija, Kelmscott Press