Ikvienas tautas pasakās, mītos aprakstītas fantastiskas būtnes. Tām raksturīgs īpašs, ne ar vienu citu būtni nesalīdzināms izskats, tām piemīt īpašas spējas. Bieži vien šīs būtnes raksturīgas tikai vienai kultūrai, taču dažkārt šīs būtnes tiek pieminētas vairāku kultūru mītos un pasakās.
Vizuāli šīs būtnes atgādina salikumu no dažādām dzīvām radībām, tiek savienotas dažādas būtnes vienā radībā (piemēram, nāra – daļa no cilvēka, daļa no zivs).
- Amts
Šī būtne minēta seno ēģiptiešu kultūrā. Uzskatīja, ka cilvēka dvēsele pēc nāves nonāk tiesā, kur tiek izvērtēti viņa labie un sliktie darbi, dvēsele tiek svērta, par atsvaru liekot putna spalvu. Ja cilvēka dvēsele bijusi ļauna (smagāka par spalvu), to aprija nezvērs Amts.
Attēlā – dvēseles svēršana, Amts attēlots centrā, labajā pusē
Amtu attēlo kā būtni ar nīlzirga un lauvas ķermeni, krokodila galvu.
Attēlā – Amts
- Harpija
Sengrieķu mitoloģijā harpija ir briesmīga izskata būtne ar grifa ķermeni, spārniem, kājām, asiem nagiem, un sievietes galvu un krūtīm.
Attēlā – harpija
Harpijas sargāja tās cilvēku dvēseles, kuras pēc nāves saņēma sodu par saviem dzīves laikā paveiktajiem ļaunajiem darbiem un nonāca bezdibenī Tartarā. Tartars tika izmantots kā cietums, kurā nonāca visļaunākie cilvēki.
No harpijām cilvēki baidījās, jo viņas nolaupīja bērnus, cilvēku dvēseles.
- Kentaurs
Sengrieķu mitoloģijā kentaurs ir mežu un kalnu dēmons ar zirga kājām, ķermeni un cilvēka galvu, rokām un ķermeņa augšdaļu. Kentaurs ir nesavaldīga, trauksmaina, cietsirdīga būtne, kas izvairījās no kontakta ar cilvēkiem. Kentauri pavadīja vīna dievu Dionīsu.
Attēlā – kentaurs
Izņēmums - kentaurs Hīrons, kurš bija gudrs un labsirdīgs. Hīrons izaudzināja un izskoloja daudzus sengrieķu varoņus.
Attēlā – kentaurs Hīrons un viņa skolnieks Ahilejs
- Mīnotaurs
Šis briesmonis ar vērša galvu un cilvēka ķermeni, rokām un kājām raksturīgs sengrieķu mitoloģijai.
Attēlā – Mīnotaurs
Mīti vēsta, ka Mīnotaurs dzīvoja labirintā. To pēc Krētas valdnieka Mīnoja pavēles izveidoja celtnieks un mākslinieks Daidals un viņa dēls Ikars. Reizi deviņos gados šim nezvēram apēšanai tika ziedoti septiņi Atēnu pilsētas jaunekļi un septiņas jaunavas. Mīnotauru nogalināja sengrieķu varonis Tēsejs. Tēseja cīņa ar Mīnotauru bieži attēlota sengrieķu mākslā (mozaīkās, trauku apgleznojumos).
Attēlā – Tēseja cīņa ar Mīnotauru
- Nāra
Nāra ir mitoloģiska būtne, kura dzīvo ūdenī. Tā pieminēta vairāku kultūru mītos un pasakās. Šis tēls izmantots arī literārajā pasakā – Hansa Kristiana Andersena pasaka par "Mazo nāriņu".
Attēlā – ilustrācija pasakai "Mazā nāriņa"
Nāra ir skaista sieviete ar zivs asti, gariem, brīvi izlaistiem matiem. Viņai ir skaista balss.
- Pūķis
Pūķis pieminēts dažādu kultūru mītos un pasakās. Āzijas kultūrā pūķis nes veiksmi, savukārt Rietumu kultūrās pūķis ir ļauns. Vairākās kultūrās pūķis ir dārgumu sargātājs (piemēram, sengrieķu, seno romiešu, ģermāņu kultūrā). Pūķis pieminēts viduslaiku stāstos, kuros svētais vai varonis ar viņu cīnās un uzveic. Cīņas iemesli - tauta jāatbrīvo no ļaunā pūķa, viņa uzbrukumiem, jāiegūst viņa dārgumi.
Attēlā – Svētais Juris cīnās ar pūķi (1270)
Pūķis ir ļoti liela būtne, viņš spēj cilvēkus un dzīvniekus norīt veselus. Viduslaiku tekstos pūķi apraksta kā milzu čūsku ar spārniem, divām vai četrām kājām, asiem nagiem, spēcīgu asti, kuru pūķis izmanto aizstāvoties. Viņa ķermeni klāj necaurduramas zvīņas vai bruņas, pūķis dveš uguni, šīs būtnes elpa ir indīga.
Attēlā – pūķis
- Sfinksa
Sfinksa ir mītiska būtne. Tā minēta dažādu kultūru mītos, piemēram, seno ēģiptiešu, seno grieķu mītos. Senajā Ēģiptē uzskatīja, ka sfinksa ir labvēlīga, viņa veica sarga funkcijas, piemēram, sargāja piramīdas vai ieejas tempļos. Citās kultūrās sfinksa ir gudra, nodevīga un cietsirdīga būtne. Ja kāds nespēja atminēt sfinksas uzdoto mīklu, tad viņš tika nogalināts.
Sfinksu attēlo kā lauvu ar cilvēka galvu. Senajā Ēģiptē sfinksu attēloja ar sievietes galvu, ar Ēģiptes kultūrai raksturīgo galvas segu.
Attēlā – sfinksa sargā Gizas piramīdas
Senajā Grieķijā šo būtni attēloja lielākoties ar vīrieša galvu, ērgļa spārniem un vērša asti.
Attēlā – sfinksa ar spārniem, asti
- Sirēna
Sirēna minēta sengrieķu mitoloģijā. Tā ir dēmoniska būtne, kas mīt uz klinšainas salas. Sirēnām ir dievišķas balsis. Viņas ar savu apburošo dziedāšanu pievilina jūrniekus, kuri dziesmu iespaidā aizmieg un viņu kuģi avarē salas klinšainajos krastos. Sirēnas pēcāk šos jūrniekus saplosa un aprij.
Attēlā – sirēnas uz kuģa
Sirēnas ir pa pusei putni, pa pusei sievietes. Viņas ir ļoti skaistas, taču ļaunas.
Attēlā – sirēnas aplenkušas sengrieķu varoņa Odiseja kuģi
- Vienradzis
Vienradzis ir mītiska būtne, sastopama dažādās kultūrās. Šī būtne ir nevainības, tīrības simbols. Senajā Grieķijā un Romā uzskatīja, ka šis dzīvnieks nav izdomāts, tas ir sastopams reālajā pasaulē. Viduslaiku pasakās vēstīts, ka uz vienradža varēja jāt tikai burvji. Šī būtne nogalināja ikvienu, kas viņam tuvojās. Vienradzi varēja pieradināt tikai jaunas meitenes, noturēt viņu varēja tikai ar zelta iemauktiem un pavadu. Vienradža ienaidnieki – zilonis un lauva.
Attēlā – vienradzis
Vienradzis ir balts, zirgam līdzīgs dzīvnieks ar vienu spirālveida ragu pieres centrā. Uzskatīja – ja vienradzis savu ragu iemērks ūdenī, tad šis ūdens kļūs tīrs.
Attēlā – pieradināts vienradzis
Papildinformācija