Lai precīzi attēlotu cilvēka ķermeni, jāzina cilvēka ķermeņa proporcijas – savstarpējās ķermeņa daļu attiecības.
1. attēls. Kareivja portrets
Cilvēka ķermeņa daļu proporciju izpēti zinātnieki un mākslinieki veica jau tālā senatnē. Šīs proporcijas mākslā ievēroja līdz pat 20. gadsimtam, kad modernās mākslas pārstāvji noraidīja realitātes atspoguļošanu un pievērsās dabas formu stilizācijai.
2. attēls. Modernais portrets – vienkāršotas formas
Tas saistīts arī ar faktu, ka precīzi portretos attēlot cilvēku nebija nepieciešams, jo iemūžināt cilvēku tagad varēja fotogrāfijās.
Cilvēka ķermeņa proporciju nosacījumi tika radīti dažādās kultūrās. Mūsdienu mākslā ievēro proporcijas, kuras ieviesa Senajā Grieķijā. Sengrieķu tēlnieks Polikleits (5. gadsimts pirms mūsu ēras) par pamatvienību uzskatīja galvas izmēru (attālumu no galvas augšējās daļas līdz zodam).
Šie nosacījumi norāda, ka:
- galvas izmērs ir 1/7 daļa no cilvēka auguma;
- cilvēka seja un delna ir 1/10 no auguma;
- cilvēka pēda ir 1/6 no auguma;
- kāju garums (no vietas, kur tās sākas, līdz zemei) ir tik pat liels, cik 4 galvu garums.
3. attēls. Sengrieķu dievs Zevs
Lai precīzi attēlotu cilvēku, jāņem vērā arī cilvēka anatomiskā uzbūve. Jāatceras, ka ķermeņa pamatā ir skelets, kuru sedz muskuļi, āda. Attiecīgi cilvēka augums nav plakans, tas ir reljefs. Arī seja nav plakana, tās virsma ir reljefa.
4. attēls. Cilvēka seja attēlota, ievērojot anatomiskās uzbūves īpatnības
Reljefo virsmu attēlo ar gaismēnu palīdzību.
5. attēls. Plaukstu attēlošanā ievērotas plaukstu uzbūves anatomiskās īpatnības
Kustībā rokas un kājas locītavās veido leņķi, tās nav noapaļotas.
6. attēls. Cilvēka figūra kustībā (akcentēti muskuļi)
Lai precīzi spētu attēlot cilvēka figūru, mākslinieki veica cilvēka ķermeņa uzbūves pētījumus.
7. attēls. Sengrieķu dieviete Atēna
Cilvēka ķermeņa proporciju un anatomijas pētījumi vienu laika posmu, viduslaikos (5. – 14. gadsimts), tika aizliegti. Šī laika posma mākslas darbos vērojams neprecīzs cilvēku ķermeņa attēlojums.
8. attēls. Viduslaiku cilnis (figūrām nav precīzi ievērotas proporcijas)
Cilvēka ķermeņa proporciju un anatomijas pētījumi atsākās renesanses posmā (14. – 16. gadsimts). Anatomijas zināšanu nozīmi mākslā akcentēja renesanses laika mākslinieks un izgudrotājs Leonardo da Vinči (1452 – 1519).
9. attēls. Leonardo da Vinči portrets
Mākslinieks pētīja cilvēka ķermeņa uzbūvi (kaulus, to savienojumus, muskuļus, cīpslas), savus atklājumus skicēja.
10. attēls. Cilvēka roka (kauli, muskuļi)
Pēcāk šīs zināšanas mākslinieks izmantoja, gleznojot cilvēkus. Leonardo da Vinči darbus raksturo cilvēka ķermeņa daļu proporciju ievērošana.
11. attēls. Sievietes portrets