Zīmējot cilvēku, mākslinieks izmanto līnijas. Vispirms tiek ievilktas cilvēka ķermeņa kontūras.
1. attēls. Cilvēku figūras attēlotas, izmantojot līnijas
Parasti tās viegli ieskicē, zīmuli papīram nepiespiežot pārāk stipri.
Lai radītu ilūziju par apjomīgu cilvēka ķermeni, apģērba krokām, mākslinieks attēlo gaismas un ēnas laukumus, kuri vērojami uz cilvēka ķermeņa. Zīmējumā tiek izmantots ēnošanas paņēmiens.
2. attēls. Portretā attēloti gaismas un ēnas laukumi
Ēnošana – mazāk apgaismotu laukumu attēlošana.
3. attēls. Ēnošanas paņēmiens cilvēka figūras attēlošanā
Ēnojot, mākslinieks uz darba virsmas velk dažāda rakstura līnijas – štrihus. Štrihs – paņēmiens, kā mākslinieks uz darba virsmas uzvelk līniju.
4. attēls. Horizontāli, vertikāli, diagonāli štrihi
5. attēls. Dažāda rakstura štrihi
Štrihošana – ēnas laukumu ieklāšanas tehnika, izmantojot dažāda rakstura un biezuma līnijas. Ar štrihošanas palīdzību tiek iegūti tumšāki un gaišāki toņi. Krāsas tonis – krāsas īpašība (gaišs tonis, tumšs tonis). Lai iegūtu tumšāku toni, līnijas tiek vilktas viena otrai cieši līdzās, tās vairākkārt tiek vilktas viena pāri otrai.
6. attēls. Tumšāka toņa iegūšanai, štrihi tiek vilkti tuvāk viens otram, tie pārklājas
Aplūkojot zīmējumu, tiek analizēta tā tonalitāte. Tonalitāte – gaismas un ēnu laukumu kopums, gaismēnu radītā kopējā noskaņa.
7. attēls. Zīmējumā dominē ēnu laukumi
Lai zīmējumā veiksmīgāk radītu telpas ilūziju, mākslinieks rada toņu pārejas. Pāreja – vienas krāsas toņa pakāpeniska nomaiņa ar citas krāsas toni.
8. attēls. Toņu pāreja roku attēlojumā
Jo smalkāka un niansētāka ir šī pāreja, jo veiksmīgāk iespējams radīt telpas ilūziju.
9. attēls. Toņu pāreja portretā