Svarīgi!
Kino jeb kinematogrāfija ir kustīgu attēlu filmēšanas māksla.
Kinematogrāfiju uzskata gan par mākslas, gan par izklaides nozari.
No grieķu valodas vārds κίνημα (kinema) nozīmē kustība, bet vārds γράφειν (graphein) nozīmē rakstīt.
Filmēšanu veic ar kameras palīdzību. To var veikt gan digitāli, gan izmantojot gaismas jutīgu materiālu - kinolenti.
Attēlā – digitālā filmēšanas kamera
Attēlā – kinolente
Izšķir diva veida kinofilmas – mēmais kino, skaņu kino.
Mēmais kino
Mēmais kino ir kino bez fonogrammas – tiek demonstrēta kinofilma bez skaņas. Kadra apakšējā daļā tika izvietoti paskaidrojoši titri, filmu demonstrēja sižetam atbilstošas mūzikas pavadījumā, kuru uz kāda no mūzikas instrumentiem (visbiežāk – klavierēm) spēlēja kinoseansa laikā. Pianists varēja spēlēt noteiktus skaņdarbus pēc notīm vai arī brīvi improvizēt. Dažkārt mūzikas pavadījumu spēlēja neliels orķestris. Mēmais kino tapa kinematogrāfa attīstības pirmsākumos.
Attēlā – kinofilmai muzikālo pavadījumu spēlē neliels orķestris
Skaņu filmas
Skaņu filmās attēls tiek demonstrēts kopā ar skaņu. Pirmā skaņu filma tika demonstrēta Parīzē 1900. gadā, bet plašāka skaņu kino demonstrēšana tika uzsākta tikai pēc 30 gadiem. Tas saistīts ar dažādu tehnisko risinājumu meklējumiem filmas un skaņas apvienošanai.
Attēlā – skaņu kino reklāma, 1908. gads (skaņu nodrošināja atskaņotājs, kas attēlots kreisajā pusē)
Kino izveides vēsture
Kino pirmsākumi rodami tā dēvētajās kustīgajās bildēs. 19. gadsimta sākumā veica pirmos eksperimentus kustības ilūzijas iegūšanai. Lai to paveiktu, izmantoja vairākus secīgus attēlus, kurus ļoti ātri nomainīja vienu pēc otra. Attēlu iegūšanai izmantoja vairākas kameras, kuras fiksēja vienas kustības vairākus posmus.
Attēlā – skrienoša zirga kustības foto, Edvards Maibridžs, 1878. gads
Kā piemēru var minēt Edvarda Maibridža (1830-1904, angļu fotogrāfs) skrejoša zirga uzņēmumu sēriju, izveidotu 1878. gadā.
Attēlā – Edvards Maibridžs
Attēlā – zirgu kustības ilūzija, kurā apvienoti fotokadri (no 1 līdz 11 kadram)
Par filmēšanas kameras izgudrotāju uzskata Etjēnu Žilu Mareju (1830-1904, franču fiziologs, izgudrotājs), kas 1882. gadā izgudroja tā dēvēto fotografēšanas šauteni.
Attēlā – Ejēns Žils Marejs
Attēlā – fotografēšanas šautene
Šo ierīci, kura katru sekundi izveidoja vienu fotogrāfiju, izmantoja secīgu attēlu sērijas iegūšanai, kas fiksēja kustību.
Attēlā – lidojošs pelikāns, 1882. gads
Marejs šajā kamerā izmantoja pašā izgudrotās celuloīda filmiņas. Sākotnēji šī ierīce spēja fiksēt secīgi 30 kadrus.
Eksperimentus ar kameru turpināja francūzis Luiss Aime Augustīns Le Prinss (1841-1890, mākslinieks, izgudrotājs), kurš kamerā izmantoja papīra ruļļus ar fotogrāfisko emulsiju, kas spēja uztvert gaismu.
Attēlā – Luiss Aime Augustīns Le Prinss
Le Prinss šos filmu rullīšu patentēja. Tika uzņemtas īsas filmiņas, no kurām divas saglabājušās līdz mūsdienām. Viena no tām – „Satiksme šķērso Līdsas tiltu”, uzņemta 1888. gadā. Filmas ilgums – 2 sekundes.
Attēlā – filmas „Satiksme šķērso Līdsas tiltu” kadri
1895. gadā franču izgudrotāji brāļi Ogists un Luī Limjēri patentēja pašizgudrotu kameru, kas darbojās kopā ar projektoru.
Attēlā – Ogists Limjērs (1862-1954) un Luī Limjērs (1864-1948)
Ar šo kameru varēja filmēt, kopēt nofilmēto un projecēt uzfilmēto.
Attēlā – brāļu Limjēru izgudrotā filmēšanas kamera
Šī iekārta bija viegla, to varēja noturēt rokās, pārvietot. Kamera tika darbināta ar roku. Šajā iekārtā tika izmantota filmiņa, kas spēja uzņemt 16 kadrus sekundē.
Savukārt ASV pirmo kameru un kustīgo bilžu projektoru 1890. gadā izgudroja Viljams Diksons (1860-1935, skotu izcelsmes izgudrotājs). Kamera darbojās ar elektriskā dzinēja palīdzību.
Attēlā – Viljams Diksons
1893. gadā ASV tika izveidota pirmā filmu studija "Melnā Marija".
Pirmo kino sāka prezentēt brāļi Limjēri 1895. gadā. Šo gadu uzskata par kinematogrāfijas kā mākslas veida tapšanas gadu. Kino demonstrēja Parīzē, pasaulē pirmajā kinoteātrī „Salon Indien”. Par samaksu tika prezentētas īsas filmiņas, kura katras filmas garums nepārsniedza 50 sekundes. Brāļu izveidotā filma „Vilciena atbraukšana La Ciotā” sacēla skatītājos paniku, jo viņi nodomāja, ka ekrānā redzamais vilciens ietrieksies skatītājos.
Pirmo kinoteātri uzbūvēja Parīzē 1897. gadā.
Pirmā sižetiskā filma – komēdija "Ceļojums uz mēnesi" tika uzņemta 1902. gadā. Filma ilgst 14 minūtes.
Attēlā – kadrs no filmas "Ceļojums uz mēnesi"
Kinofilmas scenārija autors un režisors – Žoržs Meljess (1861-1938, franču režisors).
Attēlā – Žoržs Meljess
Filmas scenārijs veidots pēc Žila Verna grāmatas "Lidojums uz mēnesi" un Hernerta Velsa romāna "Pirmie cilvēki uz Mēness" motīviem. Mēmā īsmetrāžas filma uzņemta kā zinātniskā fantastika, tajā izmantotas savam laikam nebijušas animācijas, specefekti. Šai filmai ir liela loma kino tehnoloģiju attīstībā.
Otrā sižetiskā filma "Vilciena aplaupīšana" tika uzņemta 1903. gadā, tās režisors – Edvīns Porters (1870-1941, amerikāņu kino režisors, operators, scenāriju autors).
Attēlā – Edvīns Porters
Šīs kinofilmas ilgums – 12 minūtes. Filma tiek uzskatīta par vienu no pirmajiem vesterna žanra kino (vesterns - kinofilma, kuras sižets risinās 19. gadsimta otrajā pusē ASV rietumu daļā, stāsta par kovboju un bruņotu laupītāju konfliktiem). Filma tika demonstrēta skatītājiem īpašās, aptumšotās teltīs.
Attēlā – kadrs no filmas "Vilciena aplaupīšana"
Pirmās filmas ASV tika filmētas Ņujorkā, Ņūdžersijā, bet sākot ar 1913. gadu – Holivudā.
Kino aizsākumi Latvijā
Pirmā kinofilma tika demonstrēta Rīgā 1896. gadā Solomonska cirka ēkā. Pirmo publisko kinoteātri "The Royal Vio" Rīgā uzbūvēja 1907. gadā. Tajā skatītāju zālē tika paredzētas vietas 888 skatītājiem, bet balkonā – 312 skatītājiem.
Latvijā laika posmā no 1920. gada līdz 1931. gadam pirmās tapa mēmā kino filmas. Šajā laika posmā tika uzņemtas īsmetrāžas komēdijas, dokumentālās filmas, skatu filmas un spēlfilmas.
Pirmais Latvijā uzņemtais kino bija dokumentālais kino. Latviešu operators Aleksandrs Stanke 1910. gadā nofilmēja Krievijas imperatora Nikolaja 2. vizīti Rīgā, Pētera 1. pieminekļa atklāšanas ceremoniju Rīgā.
Papildinformācija