Krāsām katrai ir sava simboliskā nozīme. Krāsas spēj ietekmēt cilvēku, radīt noteiktus priekšstatus.
Krāsu salikumam ir nozīme priekšmetu rotāšanā. Tekstilizstrādājumu rotāšanā izmantoja krāsainus rakstus – sarkanos, dzeltenos, zaļos un zilos toņus. Bieži vien izmantoja tādus krāsu pārus kā dzeltenā un zaļā krāsa, dzeltenā un zilā krāsa, sarkanā un zaļā krāsa, sarkanā un dzeltenā krāsa.
1. attēls: Sarkanā un zaļā krāsa Nautrēnu brunčos (Latgale)
Zilo – sarkano krāsu salikumu vai zilo – zaļo krāsu salikumu lietoja retāk. Lietoja arī trīs krāsu kombināciju – melnā, zaļā un sarkanā krāsa.
2. attēls: Melnā, zaļā un sarkana krāsa Liepas brunčos (Vidzeme)
Senāk krāsvielas ieguva no augiem. Tādēļ katrā novadā iecienītākie krāsu salikumi bija atkarīgi no augu valsts, kas raksturīga šim novadam.
3. attēls: Krāsu salikums Talsu brunčos (Kurzeme)
Sarkanā krāsa
Dzīvības, veselības, spēka krāsa. Sarkanas krāsas pavedieniem rotāja villaines, cimdus.
4. attēls: Lielvārdes ņieburbrunči (Vidzeme)
Baltā krāsa
Simbolizēja tīrību, skaidrību, tikumu.
5. attēls: Abrenes tērps (Latgale)
Zilā krāsa
Zilā krāsa simbolizēja mīlestību.
6. attēls: Ugāles brunči (Kurzeme)
Melnā krāsa
Šī krāsa norādīja uz bagātību. Šo krāsu dēvēja arī par kungu krāsu.
7. attēls: Bārtas brunči (Kurzeme)
Pelēkā krāsa
Ikdienas, vienkāršības krāsa.
8. attēls: Siguldas brunči (Vidzeme)
Dzeltenā krāsa
Prieka, spēka krāsa. Šo krāsu bieži vien lietoja kopā ar sarkano krāsu.
9. attēls: Platones brunči (Zemgale)
Brūnā krāsa
Kungu krāsa, turības simbols.
10. attēls: Lizuma brunči (Vidzeme)
Zaļā krāsa
Bagātības, turības krāsa.
11. attēls: Zemgales brunči