3. Senlatviešu mitoloģija – Jumis, Ūsiņš

Senlatviešu mitoloģijā katrai dievībai ir sava darbības sfēra, kuru tā pārstāv. Tā kā senlatviešu pamatnodarbošanās bija lopkopība un zemkopība, tad ļoti daudz dievību atbildēja par šīm sfērām.

Katrai dievībai ir savi simboli, zīmes, kā to attēlot. Senais cilvēks uzskatīja, ka, ja vēlas piesaistīt konkrētu spēku, tad šī spēka simbolizējošā zīme jāattēlo uz priekšmeta. Piemēram, tradīcija dāvināt rakstainus, adītus cimdus, kuru rakstos ieadīti dažādu dievību simboli – dāvinātājs novēl dāvanas saņēmējam veiksmi konkrētā jomā.

 

 

 

Jumis latviešu mitoloģijā bija druvu dievība. To simbolizēja divi kopā saauguši augļi. Dabā par jumi dēvē divas vārpas viena salma galā, divus kopā saaugušus augļus, ogas, riekstus, sēnes.

 

Jumis atbild par auglību, ražību, labklājību, bagātību. No Jumja bija atkarīgs ražas apjoms, bet no ražas apjoma – saimes labklājība. Rudenī, pēc ražas novākšanas, Jumim ziedoja daļu no novāktās ražas.

Jumja simboli satur divu vienādu, savstarpēji pārkrustotu elementu pāri. 

 

 

Pirmsākumos tas bija dubultvārpas attēls. Šai zīmei ir izveidoti kuplinājumi, kas padara to sarežģītāku, interesantāku.

 

 

Jumja zīmi bieži vien izmantoja kā dekoratīvu elementu klēts, rijas vai mājas jumta galā. Šī zīme nesa svētību mājas iedzīvotājiem.

 

 

 

Latviešu mitoloģijā Ūsiņš ir ziedoņa un plaukšanas dievība, pavasara un gaismas simbols, rūpējās par bitēm un zirgiem.

 

Iesākumā Ūsiņš bija gaismas dievība. Arī pavasara atnākšanu saistīja ar Ūsiņu. Bet vēlāk šī dievība tiek pieminēta kā bišu un zirgu aizgādnis (sākotnējās nozīme zināmā mērā saglabājas – pavasarī mostas bites, zirgi uzsāk darba cēlienu, kas ilgs līdz rudenim). 

 

Maija sākumā atzīmēja Ūsiņa dienu – senus pavasara svētkus, kas iezīmēja viduspunktu starp Lieldienām (pavasara saulgriežiem) un Jāņiem (vasaras saulgriežiem). Uzskatīja, ka ar šo dienu sākas vasara. Šajā dienā zirgi pirmo reizi tika dzīti pieguļā – zirgi tika palaisti ganīties savā vaļā naktī.

 

 

Zirgus uzmanīja gani – pieguļnieki.

 

Svarīgākais Ūsiņdienas simbols ir zirgs.