Teorija

Gleznojot kompozīciju, mākslinieks izmanto dažādas krāsas, krāsu toņus, kuri rada noteiktu noskaņu.
Košas krāsas rada dinamisku noskaņu, mazāk intensīvas krāsas (piemēram, sajauktas ar balto vai pelēko krāsu) rada mierīgu noskaņu.
 
104.JPG
Ainavā izmantotās košās krāsas rada dinamisku noskaņu
 
100.jpg
Ainavā izmantotie pelēcīgie toņi rada mierīgu noskaņu
 
Savstarpēji kontrastējošas krāsas rada aktīvu, dramatisku noskaņu, savukārt niansētas, līdzsvarotas rada mierīgu, poētisku noskaņu.
 
349.jpg
Kontrastējošas krāsas (sarkans – zaļš, oranžs – zils) rada dinamisku noskaņu
 
1.jpg
Vienas krāsas (zilā, violetā krāsa) gamma rada mierīgu noskaņu
Kontrasts ir izteikts pretstats.
Izteikts tumšo un gaišo krāsu, spilgto krāsu kontrasts rada dinamisku noskaņu.
 
328.jpg
Tumšo un gaišo krāsu kontrasts rada dinamisku noskaņu
 
128.jpg
Dažādu spilgtu krāsu izmantošana rada dinamisku noskaņu
 
Mazākas krāsu nianses rada mierīgu noskaņu. Jo toņu nianses mazākas, jo kontrasts mazāks.
 
343.jpg
Vienota krāsu gamma rada mierīgu noskaņu (dominē zilganzaļie, pelēkzaļie, zilpelēkie toņi)
 
Krāsu toņu izvēle atkarīga no kompozīcijas sižeta, noteiktā laika posmā vadošās glezniecības manieres.