Svarīgi!
Pašportrets – mākslinieka paša gleznots, zīmēts vai skulpturāli veidots attēls. Dažkārt mākslinieks pašportretu glezno, izmantojot spoguli.
Par vienu no pirmajiem pašportretiem Eiropas mākslā uzskata Jana van Eika (1390-1441) gleznoto pašportretu (1433) un Albrehta Dīrera (1471-1528) zīmēto pašportretu (1484).
Attēlā – Jana van Eika pašportrets
Attēlā – Atbrehta Dīrera pašportrets, zīmēts 13 gadu vecumā
Pašportretus var iedalīt 4 grupās:
- kombinētais pašportrets - mākslinieks attēlo sevi kā daļu no kādas kompozīcijas,
Attēlā – mākslinieks Botičelli attēlojis sevi kompozīcijas labajā apakšējā daļā, tērpies dzeltenā apmetnī
- simboliskais pašportrets – mākslinieks attēlo sevi kā kādu reliģiska rakstura vai vēsturisku personu,
- dubultportrets vai grupas portrets – mākslinieks attēlots kopā ar ģimenes locekļiem vai draugiem,
Attēlā – Pīters Pauls Rubenss ar sievu
- atsevišķs pašportrets – mākslinieks attēlots viens pats.
Bieži vien mākslinieki pašportretos attēlo sevi gleznojot vai turot rokās gleznotāja darba piederumus – otas, paleti, attēloja sevi sēžot pie molberta vai strādājot darbnīcā.
Attēlā – mākslinieces pašportrets ar paleti un otām
Attēlā – mākslinieks darbnīcā
Dažkārt mākslinieki attēlo sevi, izmantojot spoguli. 16. gadsimtā spoguļu virsma bija izliekta, šo efektu savā pašportretā attēloja mākslinieks Parmidžanīno (1503-1540).
Attēlā – Parmidžanīno pašportrets
Savukārt 17. gadsimta autriešu gleznotājs Johaness Gamps vienā kompozīcijā attēloja sevi 3 reizes.
Attēlā – Johanesa Gampa pašportrets
Pašportrets, tajā attēlotās lietas sniedz noteiktu informāciju par mākslinieku. Piemēram, flāmu mākslinieka Antonisa van Deika (1599-1641) pašportrets ar saulespuķi. Šim darbam ir divi skaidrojumi. Pirmais - mākslinieks norāda uz apbalvojumu, kuru saņēma no karaļa Kārļa 1., un saulespuķi, tādējādi norādot, ka karalis ir viņa atbalstītājs, jo pavērsies pret viņu kā saulespuķes zieds. Otrais - mākslinieks ir ļoti nozīmīga persona, cilvēki tiecas pret viņu tā pat, kā saulespuķe pret sauli.
Attēlā – Antonisa van Deika pašportrets
Dažādi fakti par pašportretu
Pašportreti pazīstami jau kopš seniem laikiem. Piemēram, Senajā Ēģiptē faraona Ehnatona galvenais tēlnieks Baks izveidoja savu pašportretu, mākslinieki attēloja sevi kā kompozīcijas elementus sienu gleznojumos. Senajā Grieķijā mākslinieki attēloja sevi kā kompozīcijas elementus uz apgleznotajiem traukiem. Savukārt sengrieķu tēlnieks Fīdijs attēloja sevi kā vienu no kompozīcijas "Amazoņu cīņa" dalībniekiem, kas tika izveidota kā tempļa Partenona skulpturāls rotājums.
Viduslaiku beigās mākslinieki attloja sevi rokrakstu grāmatu ilustrācijās kā kompozīciju veidojošo elementu.
Renesanses (14. -16. gadsimta beigas) posma sākumā mākslinieki attēloja sevi kā vienu no reliģiska, vēsturiska vai mitoloģiska rakstura kompozīciju veidojošām figūrām. Mākslinieki nevēlējās akcentēt sevi, gleznojot savu portretu, bet vēlējās skatītājiem parādīt sevi. Šādu principu mākslinieki izmantoja arī vēlākos laika periodos.
Attēlā – Pjetro della Frančeska attēlojis sevi kā vienu no sargiem (otrais no kreisās puses), kas sargāja Jēzus Kristus kapu
Renesanses posma mākslinieks Albrehts Dīrers radījis vairāk nekā 50 pašportretus. Pirmais zīmējums - pašportrets tika radīts, kad māksliniekam bija tikai 13 gadi. 1498. gadā tapušais pašportrets parāda mākslinieku kā pārtikušu cilvēku.
Attēlā – Albrehts Dīrers, 1498
Savukārt 1500. gadā tapušajā pašportretā stilistiski saskatāma līdzība ar Jēzu Kristu.
Attēlā – Albrehts Dīrers, 1500
Kā vienu no baroka laika pašportreta meistariem uzskata Rembrantu (1606-1669). Mākslinieks uzgleznojis aptuveni 70 kompozīcijas, kurās attēlojis sevi.
Attēlā – Rembranta pašportrets, 1632
Viens no postimpresionisma pārstāvjiem, nīderlandiešu gleznotājs Vinsents van Gogs (1853-1890) divu gadu laikā uzgleznoja vairāk nekā 20 pašportretus.
Attēlā – Vinsenta van Goga pašportrets, 1887
Papildinformācija