Svarīgi!
1941. gada 22. jūnijā sākās Vācijas un PSRS karš, izveidojās Austrumu fronte. Vācu plānu uzbrukumam PSRS, sauca „Barbarosa”. Tas paredzēja īsā laikā okupēt padomju valsts Eiropas daļas teritoriju.
Pastāv arī uzskats, ka Padomju Savienībai bija plāni par karošanu rietumos un Staļins gatavojās karam ar Vāciju, bet Hitlers viņu apsteidza.
Sarkanās armijas divīzijas nebija pilnībā nokomplektētas.
Sarkanās armijas divīzijas nebija pilnībā nokomplektētas.
Kājnieki | Tanki | Lidmašīnas | Lielgabali | |
Vācijas | 181 divīzija (5,5 milj.) | 2800 | 4950 | 48 000 |
PSRS | 171 divīzija (2,9 milj.) | 9200 | 8450 | 46 830 |
Vācijas un tās sabiedroto – Somijas, Ungārijas un Rumānijas armija (kopumā 5,4 milj. vīru) uzbruka PSRS. Vācu aviācija jau lidlaukos iznīcināja 1400 padomju lidmašīnas. Atkal veiksmīga izrādījās spēcīga tanku triecienu stratēģija. Sarkanā armija cieta smagus zaudējumus un atkāpās, lai gan tai bija pārsvars tanku skaita ziņā un tika izmantots pat II pasaules kara veiksmīgākais modelis T-34.
T-34
Saskaņā ar militārās kampaņas plānu „Barbarosa” vērmahts:
- ziemeļos cauri Baltijai deva triecienu Ļeņingradas virzienā,
- centrā – Maskavas virzienā,
- dienvidos tā uzdevums bija ieņemt Ukrainu un Kaukāzu.
Pavēlniecība ātri plānoja sagraut Sarkano armiju, ielencot to pa daļām un iznīcinot. J. Staļins nebija gatavs Vācijas uzbrukumam.
1941. g. Staļins ignorēja informāciju par Vācijas plānoto uzbrukumu. Viņš neņēma vērā ne ziņojumus, ka vācu kuģi pamet padomju ostas un vācu komersanti pēkšņi aizbrauc, ne izlūkdienestu ziņojumus. J. Staļins tikai pēc kara pieteikuma noticēja, ka sācies karš.
Kaut arī Vērmahtam nācās sadurties gan ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem un sliktiem ceļiem, gan ar pieaugošo padomju spēku pretestību, jau 16. jūlijā tas ieņēma Smoļensku. Līdz Maskavai bija palikuši mazāk par 300 kilometriem. Padomju pretestība dienvidu flangā Ukrainā spieda Vāciju apturēt uzbrukumu Maskavas virzienā. Pārtraukdama uzbrukumu Maskavai, Vācija guva panākumus citās frontēs. Vēlāk gan šī stratēģija tika vērtēta kā kļūdaina. Uzbrukums Maskavai atsākās tikai rudenī un tika apturēts pilsētas pievārtē 1941. g. decembrī.
Ļeņingradas blokāde
Svarīgi!
1941. gada 8. septembrī sākās Ļeņingradas blokāde – vācu karaspēks, somu atbalstīts, aplenca pilsētu. Blokāde ilga nepilnas 900 dienas. To izdevās pārraut vien 1944. gada decembrī.
Vienīgais ceļš, pa kuru varēja piegādāt cilvēkiem pārtiku un izvest nelielu daļu pilsētas iedzīvotāju, bija pa Lādogas ezeru. Bada, sala un apšaudes rezultātā bojā gāja ap 650 000 ļeņingradiešu.
Hitlers nebija novērtējis padomju valsts spēju pretoties. 1942. g. sākumā ar pilnu jaudu sāka strādāt visi uz PSRS iekšieni evakuētie militārie rūpniecības uzņēmumi. 1942. gada pavasarī Hitleram ziņoja, ka katru dienu Urālu tanku rūpnīca saražo 500 – 600 tanku, un to skaitā par labāko tanku atzīto T-34. Vācu cerības uz drīzu uzvaru nepiepildījās, un „zibenskarš” draudēja pārvērsties par ilgu, mokošu cīņu.